Piektdien noslēdzās parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai. CVK apkopotā provizoriskā informācija no parakstu vākšanas vietām Latvijā un ārvalstīs liecina, ka parakstu vākšanā no 10.marta līdz 8.aprīlim piedalījušies 7290 jeb 0,47% vēlētāju, kas ir 4,71% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita.
Kā norādīja CVK, tādējādi parakstu vākšanas rezultāti liecina, ka vēlētāju atbalsts nav bijis pietiekams, lai par apturēto likumu būtu jārīko tautas nobalsošana, un pēc galīgo parakstu vākšanas rezultātu apstiprināšanas likuma grozījumi varēs stāties spēkā.
Lai būtu jārīko tautas nobalsošana par apturēto likumu, parakstu vākšanā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem.
Iespēju parakstīties kādā no ārvalstīs izveidotajām parakstu vākšanas vietām kopumā izmantojuši 12 vēlētāji, kuri parakstījās Latvijas vēstniecībās Īrijā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Somijā un Zviedrijā.
CVK galīgie parakstu vākšanas rezultāts jānosaka vēlākais līdz 18.aprīlim.
Lai noteiktu galīgo parakstu vākšanas rezultātu, ziņas par parakstītājiem no parakstu vākšanas lapām tiks elektroniski apkopotas. Tādējādi būs iespējams pārliecināties, vai visi parakstījušies ir vēlētāji un vai kādi vēlētāji nav parakstījušies vairākas reizes. Pēc tam CVK apstiprinās parakstu vākšanas galīgos rezultātus, paziņos tos Valsts prezidentam un publicēs izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
CVK sēde galīgo parakstu vākšanas rezultātu apstiprināšanai plānota ceturtdien, 14.aprīlī, plkst.11.
Parakstu vākšanai bija izveidotas 296 parakstu vākšanas vietas, no tām 265 parakstu vākšanas vietas Latvijā, bet ārvalstīs - 31 parakstu vākšanas vieta. Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādāja četras stundas dienā, arī brīvdienās, pašvaldību vēlēšanu komisiju noteiktajos darba laikos. Tiesības piedalīties parakstu vākšanā bija Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma.
CVK aplēses liecina, ka parakstu vākšanas izmaksas nepārsniegs 828 952 eiro. Galīgās parakstu vākšanas izmaksas būs zināmas pēc faktisko izdevumu apkopošanas no pašvaldībām.
Pēdējo reizi parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem norisinājās 2020.gadā. Tad parakstu vākšanai tika nodoti "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā" un "Grozījums likumā "Par pašvaldībām". Parakstu vākšana nebija sekmīga, un apturētie likumi stājās spēkā.
Par grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nodošanu tautas nobalsošanai toreiz parakstījās 6007 jeb 0,39% vēlētāju, bet par grozījumu likumā "Par pašvaldībām"- 5956 jeb 0,38% vēlētāju. 2020.gada parakstu vākšana no valsts budžeta izmaksāja 483 166 eiro.
KONTEKSTS:
36 parlamentāriešu paraksti, lai Valsts prezidentam prasītu apturēt Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, tika savākti pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputātu iniciatīvas.
Opozīcijas deputāti uzskata, ka pieņemtie grozījumi par ostām tika pamatoti ar politisku saukli par nepieciešamību veikt "vienkāršu ostu pārvaldības reformu", uzskatot, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu kā atvasinātu publisko tiesību personu pārveidošana par valsts kapitālsabiedrībām "ir formāls un pienācīgas apspriešanas Saeimā necienīgs jautājums".
Parlamentārieši uzsvēra, ka grozījumi radot nepieņemamu precedentu un "turpmāk apdraud faktiski jebkuras pašvaldības teritoriālo un finansiālo autonomiju" Latvijā, īstenojot neizdiskutētas, nepamatotas un pēc būtības nevajadzīgas valsts pārvaldes reformas.
Valsts prezidents apturēja ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.
