LTV raidījumā “De facto” izskanējušais stāsts par puisi, kurš nepilnus deviņus gadus bija faktiski aizmirsts bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži”, nu izpelnījies Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas uzmanību. Jautājums tiek iztirzāts slēgtā sēdē.
Pēc sēdes komitejas vadītāja Baiba Rozentāle (“Saskaņa”) bija apmierināta, dzirdot, ka nu jau 27 gadus vecais vīrietis ar pašvaldības atbalstu dzīvo nelielā dzīvoklī tuvu Rīgas centram, kā arī saņem asistenta pakalpojumu. “Šī ir pilnīgi jauna pieeja darbam personām ar invaliditāti. Mūsu mērķis, lai šis cilvēks dzīvo integrēti sabiedrībā, nevis uzlikt viņam nepārvaramus nosacījumus,” pauda Rīgas domes Labklājības departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Moors.
Tikmēr opozīcijas deputāts Mārcis Kūlis (Jaunā konservatīvā partija), pēc kura ierosinājuma komiteja jautājumu skatījusi, uzskata, ka pašvaldībai ir jāuzņemas arī sava daļa atbildības par jaunā vīrieša zaudēto bērnību un viņam nodarītajām ciešanām. “Es domāju, ka valsts un pašvaldības institūcijām summāri būtu jānāk ar cieņpilnu piedāvājumu šo jautājumu regulēt pirms tiesas. Tas būtu pavisam nekrietni, ka mēs piespiestu viņu tiesāties 10 gadus un radīt viņam vēl papildu ciešanas. Ar to, ka iznāk, ka vainīgo nav, neviens neko nevar atbildēt.”
Vai Rīgas dome redz pašvaldības lomu pie tā, ka nespēja viņu nosargāt? “Rīgai laikam nebija jāsargā viņš, jo bija Ainažu psihoneiroloģiskajā slimnīcā ievietots uz ļoti ilgu laiku. Rīgas bāriņtiesa neiecēla viņa aizbildni. Tur esot likumdošana bijusi tāda, ka viņiem tas nebija jādara. Bet mana atbilde šajā gadījumā nav kompetenta, es neesmu jurists,” sacīja Rozentāle.
Pēc Labklājības ministrijas pieprasījuma Rīgas domei līdz jūnija beigām sniegt izvērtējumu cietušā jaunieša lietā pašlaik savu darbu pati vērtē gan Rīgas bāriņtiesa, gan domes Labklājības departaments. “Nebūtu pareizi atbildīgo meklēt uz pašreizējo brīdi, jo ir gan komisijas bāriņtiesā, gan komisija lLbklājības departamentā. Un tad, kad tā komisija vērtēs to, kā tas viss varēja notikt, ko paredzēja likums, varēs vērtēt nākamos jautājumus,” sacīja Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.
Pēc sēdes Rīgas domē šis pats jautājums dažas stundas vēlāk tika skatīts arī Labklājības ministrijā, kur vismaz apgādnieka zaudējuma pensijas ziņā ir pieņemts jaunietim labvēlīgs lēmums. “Mēs šobrīd mazliet plašāk paskatījāmies uz normatīvajiem aktiem, uz iespēju segt iepriekš neizmaksāto apgādnieka zaudējuma pensiju, un šis lēmums personai būs pozitīvs. Tas notiks. Cerams, ka jūnijā izmaksa šim jaunietim tiks veikta,” informēja Labklājības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Indra Kārkliņa.
Izmaksājamā summa varētu pārsniegt vairākus tūkstošus eiro, jo laika posms, par kuru jaunietis nav saņēmis apgādnieka zaudējuma pensiju, pārsniedz 10 gadus.
