ĪSUMĀ:
- Valsts kancelejas juristi Rīgas domes atlaišanas projektā saskata nepilnības.
- Juristi aicina stingrāk pamatot pieļautos pārkāpumus un atlaišanas nepieciešamību.
- Tāpat juristi aicina uzklausīt Rīgas domes viedokli.
- VARAM sola līdz otrdienas valdības sēdei uzlabot projektu un pamatojumu.
- Ministram Pūcem nav iebildumu pret Rīgas domes pārstāvju dalību valdības sēdē.
- VARAM piedāvās sasaukt Saeimas sēdi jau trešdien, lai sāktu skatīt šo projektu.
- VARAM vairs neuzstāj uz vēlēšanu rīkošanu 29. februārī.
- Projektā paredzēts – dome jāievēlē divus mēnešus pēc atlaišanas.
- Pūce atzīst: šogad var nepaspēt izskatīt likumprojektu par domes atlaišanu.
Pēc Valsts kancelejas juristu atzinuma ministrijai stingrāk jāpamato, ka tieši šā sasaukuma Rīgas dome ir atkārtoti pārkāpusi likumus un ka tā nespētu atrisināt ar atkritumu apsaimniekošanu saistītās problēmas.
Juristi pauž nostāju, ka anotācijā nav sniegts redzējums, vai un kādā veidā pagaidu administrācija efektīvi atrisinās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšanu, ko Rīgas dome nespēja un kā dēļ tiek atlaista.
Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis skaidroja, ka ir jāapraksta vienlīdzības un samērīguma princips, ka valdība rīkosies līdzīgās situācijās tāpat kā pret Rīgas domi arī pret citām pašvaldībām, ja ir pārkāpumi.
Tāpat nepieciešams papildus aprakstīt, ka pārkāpumi ir pietiekami nopietni, būtiski, kāda ir darbība vai bezdarbība, ko pieļāva Rīgas dome, līdz ar to domes atlaišanu ir samērīga konkrētajā situācijā, skaidroja kancelejas vadītājs.
“Un vienlaikus mēs arī lūdzām uzklausīt Rīgas domi, lai Rīgas domei ir iespēja plašāk šajā procesā paust savu viedokli. Lai procesa dalībnieki būtu uzklausīti tādā veidā, lai tā dokumenta juridiskā kvalitāte beigu beigās būtu tāda, lai nerastos šaubas, ka vēlāk tas varētu tikt apstrīdēts Satversmes tiesā,” sacīja Citskovskis.
Ministrs Pūce ir apņēmības pilns to juridiski pierādīt.
Pūce pastāstīja, ka pirmdien pēcpusdienā notika ministrijas ekspertu saruna ar Valsts kancelejas juristiem, kas ir sagatavojuši šo atzinumu, un “mēs precizēsim anotāciju attiecībā uz pamatojuma daļu attiecībā uz vienlīdzības un samērīguma principa ievērošanu. Precizēta anotācija būs jau rītdienas valdības sēdē.”
“Otrs arguments viņu atzinumā bija, ka ir svarīgi uzklausīt Rīgas domes viedokli. Man nav nekādu iebildumu, ka rītdien valdības sēdē piedalās Rīgas domes pārstāvji, lai varētu paust savu viedokli,” sacīja ministrs.
Viņš pastāstīja, ka valdībai piedāvās pievienot aicinājumu Saeimai jau trešdien ārkārtas sēdē lemt par šī likumprojekta nodošanu komisijām.
Vairums ministru domes atlaišanu atbalstīs, bet savu izvēli vēl nav atklājusi tikai “KPV LV”, par to frakcija lems otrdien.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) gan pauda, ka šobrīd maz kas liecina par šīs domes spēju darboties.
Saeima likumprojektu sāks skatīt trešdien. Tagad tajā vairs nebūs noteikts konkrēts datums, kurā notiek ārkārtas vēlēšanas. Pūce piebilda, ka ministrija vairs neuzstāj uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 29. februārī, kā bija domāts sākotnēji.
Jaunā redakcija paredz, ka nākamā dome jāievēlē divus mēnešus pēc likuma pieņemšanas.
Pūce atzina, ka nesagaida, ka šo likumprojektu paspēs izskatīt šogad.
KONTEKSTS:
Pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!) rosina atlaist Rīgas domi. Pūces vadītā ministrija secinājusi, ka, organizējot atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā, vairākkārtēji un sistemātiski izdarīti pārkāpumi. Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" ) pārkāpumus noliedz un uzskata, ka ministrs ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.
Pūce paziņoja, ka apsvērs Rīgas domes atlaišanu, ja tā nesakārtos atkritumu savākšanu. Burovs solīja situāciju atrisināt, tomēr decembra sākumā ar valdības un Saeimas lēmumiem pagarināta ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanā Rīgā.
Laikā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) vērtēta iespēja rosināt Rīgas domes atlaišanu, izskanēja iecere Rīgā ārkārtas vēlēšanu gadījumā domei ļaut strādāt līdz 2025. gadam. Attiecīgos grozījumus decembra sākumā vienojās skatīt Saeimā.
