Latvijā Dubass vēlas izmantot savu uzkrāto popularitāti, lai īstenotu sabiedrības integrāciju.
Iļja Kozins: Kā un kad tu uzzināji par karu?
Alekss Dubass: Man patīk ilgi pagulēt. Taču mana sieva mostas agri. Viņa auklējas ar dēlu, gatavo viņu bērnudārzam. Un kaut kā viņa apgūlās man blakus, pagulēja ar mani. Pēc tam viņa man stāstīja: “Es negribēju tevi modināt, jo es jau visu biju izlasījusi, es jau ieraudzīju visas tās šausmas, un es iztēlojos tavu reakciju”. Un tad viņa saka: “Klau, pamodies, ja? Kafiju padzēri? Brīnišķīgi. Burvīgs rīts.” Tad saka: “Es nezināju, kā tev lai pasaka, piedod, bet ir sācies karš”. Ko tu runā? Karš? Kāds karš? Jā...
Cik ātri tu izlēmi aizbraukt no Krievijas?
Praktiski izlēmu uzreiz, taču tehniski aizbraucu pēc divām dienām.
Manai kolēģei Aļonai tu jau pastāstīji, ar ko plāno šeit nodarboties. Un man ļoti imponē šī ideja par jauno integrāciju. Kas tas ir, un ko tu plāno darīt?
Es sapratu, ka tieši tagad šī kara laikā parādījās acīmredzams pieprasījums pēc jaunas un īstas krieviski runājošās un latviski runājošās sabiedrības daļas integrācijas. Pēc tās integrācijas, kas iepriekš notika vien formāli. Tagad tiešam ir laiks saliedēties un īstenot īstu integrāciju. Man ir vēlme to darīt.
Mums tiešām ir jāstrādā sabiedrības labā. Lai tur būtu diskusijas, lai tur sarunātos, lai skaidrotu, kāpēc Maija Tabaka ir laba gleznotāja, bet Imants Ziedonis brīnišķīgs dzejnieks. Kāpēc ir jāskatās Alvja Hermaņa izrādes vai arī jāklausās "Prāta vētra". Un tajā pašā laikā no otras puses, kāpēc ir jāiet Krievu Drāmas teātrī. Mums ir jāsāk sarunāties vienam ar otru. Ar to es arī gribu nodarboties.
Ko tu domā par Marinas Ovsjaņņikovas rīcību? Tā ir Pirmā kanāla redaktore, kura parādījās ēterā ar pretkara plakātu aiz Andrejevas.
Protams, viņa ir liels malacis! Personīgi es viņu nepazīstu, es pazīstu tieši Katju Andrejevu. Nu, viņa ir mūmija. Pēc tam viņa lielījās, sak, skatieties, kāda man savaldība, jo es nodarbojos ar jogu. Nu, viņa diez vai mainīs pārliecību. Taču Marina... Protams, tas bija neticams solis. Malacis! Drosminiece!
Es nevaru ielīst katra cilvēka galvā. Taču es domāju, ka [Vladimirs] Solovjovs, piemēram, ļoti labi saprot, ka viņš ir propagandists. Un viņam ir pilnīgi citas vērtības, par ko liecina viņa izklaidīgais dzīvesveids Itālijā. Es viņu nedaudz pazīstu, mēs kopā strādājām kādus četrus gadus vienā radiostacijā. Viņš vadīja rīta programmu otrdienās, trešdienās un ceturtdienās, bet es pirmdienās un piektdienās. Protams, tas ir cilvēks, kurš skaidri saprot, ko viņš dara. Bet laikam jau ir tādi, kuri patiesi tic kaut kādai krievu pasaulei.
Vai var mainīt to cilvēku pārliecību, kam 10–12 gadus skalo smadzenes, ka visa pasaule ir pret Krieviju un ka Krievija visus atbrīvo?
Esmu pārliecināts, ka var. Ne jau velti tās sankcijas... Ja tu saproti, ka 141 valsts tev pasaka ANO, ka tu esi agresors, un tikai četras ir pateikušas, ka ir par tevi... Ja Arnolds Švarcenegers, Romas pāvests vai Īlons Masks tev personīgi saka: klau, tev nav taisnība, tad laikam jau kaut kas nav īsti kārtībā. Kas ir tavā pusē ? Lavrovs, Šoigu, Peskovs, Putins?
Izeja ir sarunas. Sarunas biedrs var kliegt, zīmēt “Z” burtu... Vienkārši klausīties un piedāvāt pretargumentus. Tikai tā. Tikai sarunas.
