„Apspriešana kopumā pierāda Latvijas iedzīvotāju pilsonisko izaugsmi un gatavību diskutēt un piedalīties lēmuma pieņemšanā,” intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma” sacīja “RB Latvija” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
Viņš arī uzsvēra, ka sabiedriskā apspriešana nav diskusija par gatavo projektu, bet sākotnējiem trašu variantiem. Nākamā pusgada laikā plānots definēt jau precīzas vietas.
„Pašlaik mēs nerunājam par trasēm, bet trašu koridoriem un tie ir 300 metru koridori. Mēs varam variēt tā ietvaros, kas ir diezgan liela iespēja. Savukārt, ja mums ir īpašas problēmvietas, tad par tām tālāk ir jārunā,” saka Balgalis, solot savākt papildu informāciju par ietekmētajām dabas vietām.
Iedzīvotājus pašlaik visvairāk interesē trīs jautājumi: saistībā ar kompensācijām, par ietekmi no trases un par vietējo satiksmi, norādīja telpiskās plānošanas eksperts.
Balgalis pārliecināts, ka kompromisu par trases izvietojumu varēs rast visās vietās, kur notiek sabiedriskās apspriešanas: „Jūtu, ka kompromiss būs iespējams itin visās pašvaldībās, jo saprotam, ka varam atrast labāko novietojumu, kas ir gan pietiekami tuvu, gan tālu un skar mazāk iedzīvotāju un vides intereses.”
Īpaši asas diskusijas sabiedriskajā apspriešanā bija Mārupē, tomēr arī tur „RB Latvija” eksperts saskata iespēju atrast kopīgu valodu.
Jau ziņots, ka kopš marta sākuma notiek "Rail Baltica" sabiedriskajā apspriedes, par kurām iedzīvotājiem ir liela interese un gana asi viedokļi. Īpaši būtiskas iebildes ir Mārupes iedzīvotājiem: 7.martā notikušajā apspriešanā savākti apmēram pusotrs tūkstotis parakstu «pret» un bijusi krasi noraidoša attieksme par plāniem novadā būvēt dzelzceļa līniju.
Mārupes novada dome 7. marta sabiedriskajai apspriedei par ātrgaitas dzelzceļa līniju bija rūpīgi gatavojusies. Jaunākajā pašvaldības izdevumā «Mārupes Vēstis» centrālajā vietā Mārupes karte un «Stop» zīme iezīmētā sliežu ceļa vidū. Trešdaļa oficioza veltīta dzelzceļa plānu kritikai. Tāpat tiek organizēta parakstu vākšana pret «Rail Baltica» Mārupē.
"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma. "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz pat 85% lielu ES līdzfinansējumu.
"Rail Baltica II" dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā - 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.
