"Es saprotu, ka ir zināmas dusmas par to, kas ir noticis, ir dusmas par to, ka tagad ir otrā loma valdībā, un tad gribās tā kā norādīt it kā uz zaļo zemnieku iepriekšējās politikas, viņuprāt, nekorektumu attiecībā pret "Vienotību". Šī ziņa vairāk bija politiskajiem partneriem, mazāk vēlētājiem. Bet tā izskanēja cietā un ciniskā veidā. Šajā gadījumā to vajadzēja vairāk pieturēt pie sevis un vairāk ar rīcību parādīt, ja to tik tiešām plāno darīt," sprieda politologs.
Viņaprāt, "Vienotības" līdere ar šo paziņojumu vēlējusies pateikt, ka "zaļzemnieku" dzīve vieglāka nekļūs un ka "Vienotība" mēģinās darīt visu, lai Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitingi nepieaugtu.
Rajevskis uzskata, ka Māra Kučinska (ZZS) veidotā valdība "ir gandrīz gatava". "Būtībā tāda sajūta, ka to varētu stiprināt jau šonedēļ, bet, es saprotu, ka ir kādas lietas, kas premjera amata kandidātam vēl ir jāpieslīpē, bet, es domāju, ka mēs tiksim pie valdības jau nākošnedēļ," teica politologs.
Jau ziņots, ka pēc tam, kad kļuva zināms, ka "Vienotības" pārziņā jaunajā valdībā būs labklājības joma, "Vienotības" līdere paziņoja, ka pensionāri pilnīgi noteikti var cerēt uz to, ka "Vienotība" cīnīsies par pensionāru interesēm, vēsta LETA.
Tāpat vēstīts, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Nacionālā apvienība (NA) un "Vienotība" trīspusējās sarunās ceturtdien, 28.janvārī, vienojās par atbildības jomu un ministru portfeļu sadali jaunajā valdībā.
"Vienotība" piekrita uzņemties piecu ministriju vadību un Ministru prezidenta biedra statusu, kas būs jāuzņemas vienam no esošajiem ministriem. Jaunajā valdībā darbu varēs turpināt "Vienotības" esošie ārlietu un iekšlietu ministri.
Vairums "Vienotības" izvirzīto prasību pēc ministru amatiem jaunajā valdībā iepriekš noraidītas – gan tieslietu un satiksmes ministru amati, gan vēlāk prasītie veselības vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru portfeļi.
Tāpat vēstīts, ka Latvijas Televīzijas izraudzītā sabiedriskā žūrija, vērtējot "Vienotības" pašreizējos ministrus, par labāko atzinusi ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, bet lielākās šaubas bija par finanšu ministra Jāņa Reira darbību.
