Atklātā vēstule, kas kā izmisuma sauciens ar kopā 65 ārstu parakstiem adresēta premjeram, veselības ministrei, slimnīcas valdei un vairākām pacientu organizācijām, norāda, ka spriedze starp ārstiem un slimnīcas vadību nevis mazinās, bet gan pieaug.
Sarunāšanās starp konfliktējošajām pusēm bija, bet tām nebija rezultātu. Tā kā slimnīca no šodienas palikusi bez pastāvīgā valdes priekšsēdētāja, slimnīcas padome uz laiku šos pienākumus uzticējusi pildīt Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājam, ārstam Višņakovam. Ar cerībām, ka viņam varētu izdoties atrisināt konfliktu.
"Man jāsaka, ka pirmā informācija, pirmās sarunas, kas mums ir bijušas jau šodien, liek domāt, ka ledus ir sakustējies.
Un ir bijušas arī pirmās produktīvās sarunas starp jauniecelto valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju un kolēģiem no Onkoloģijas centra," teica RAKUS padomes loceklis Valts Ābols.
Gatavību diskutēt "Panorāmai" apliecināja arī paši ārsti. Tapšot darba grupas, kas risinās gan jautājumus par algām, gan organizatorisko struktūru. Katrs viedoklis tiks uzklausīts un izvērtēts, teica Višņakovs.
"Mēs nedrīkstam pazaudēt nevienu sanitāru, nevienu māsu, nevienu ārstu no tām komandām, kuras šobrīd strādā. Tur, bez šaubām, ļoti aktuāls ir jau pieminētais atlīdzības jautājums. Kamēr tiks iecelts darbā jauns valdes priekšsēdētājs, es ar pilnu atdevi veikšu šo darbu, cik būs manos spēkos un manā kompetencē, lai uzlabotu esošo situāciju," teica RAKUS pagaidu vadītājs.
Izmaiņas vadībā raisa cerības arī veselības ministrei Līgai Meņģelsonei, kas jau iejaukusies strīdā, uzdodot atrisināt šo strīdu.
"Es biju slimnīcā, redzēju, cik ļoti sliktos apstākļos viņiem ir jāstrādā, un tas nav normāli ne priekš viņiem, ārstiem, ne priekš pacientiem. Tas ir mūsu uzdevums – atrast viņiem labāko darba vidi.
Protams, arī attiecībā uz atalgojumu, es domāju, ka tur būs ļoti labi risinājumi. Es ārkārtīgi paļaujos, ka profesionāļi un dakteris Višņakovs tiešām ļoti labi pārzina cilvēku specifiku," sacīja ministre.
Ar mediķu atklāto vēstuli iepazinies arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
"Tas, ko visa koalīcija labi saprot, ir, ka viena no mūsu prioritātēm ir veselības aprūpe un papildu līdzekļus gādāt. Bet šeit nav tikai līdzekļi, šeit ir runa par darba organizētību, kā slimnīcas vadība tiek vai netiek galā ar savu uzdevumu," norādīja premjers.
Patlaban vēl gaidot, kad būs rasti risinājumi un kompromisi. Ja tādu nebūšot, sekošot rīcība, piebilda "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdis, kura partijas pārziņā šajā valdībā ir veselības joma.
KONTEKSTS:
Novembra beigās par aiziešanu no RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) paziņoja trīs vadošie LOR ārsti. Kā iemesli izskanēja jaunu un modernu iekārtu trūkums, nepietiekamas algas un arī vadības attieksme. Galvas un kakla ķirurģijas nodaļas vadītājs Romāns Dzalbs un viņa kolēģe otolaringoloģe Elza Rāte darbu pameta, bet viens no trim Galvas un kakla ķirurģijas nodaļas ārstiem, kas uzrakstīja atlūgumu, piekrita palikt.
Konflikts starp LOC ārstu kolektīvu un RAKUS vadību samilza vēl vairāk pēc lēmuma par LOC reorganizāciju, kas paredz strukturālas izmaiņas Onkoķirurģijas klīnikā. Pagājušajā nedēļā ārstu kolektīvs izplatīja atklāto vēstuli premjeram, veselības ministrei un dažādām organizācijām, iebilstot pret iecerēto struktūrvienības reorganizāciju, kas, viņu ieskatā, nelabvēlīgi ietekmēs pacientus. Apmēram 57 mediķi atklātajā vēstulē iestājās par Onkoloģijas centra saglabāšanu.
