Tā intervijā Latvijas Radio programmai „Krustpunktā” trešdien sacīja latviešu valodas un literatūras skolotāja Iveta Ratinīka, kura sabiedrības uzmanības centrā nonāca pēc tam, kad kopā ar skolēniem analizēja dzejoļus, kuros bija necenzēta leksika.
„Saprotam, ka bukletiņš par laulībām ir joks, saprotam, ka ir jādomā par [izglītības] kvalitāti!” viņa teica, atgādinot par bukletu, kurā pēc Tieslietu ministrijas pasūtījuma bija rakstīti padomi tiem, kuri grasās doties laulībā.
Viņa pauda, ka nevienam nav skaidrs, kāds ir izglītības mērķis. Vieni saka brīva cilvēka radīšana, citi latviešu kultūras saglabāšana ļoti konservatīvā izpratnē.
Viņa neslēpa, ka tomēr iestājas par to, ka cilvēkiem skolā ir jāmācās brīvi un drosmīgi pieņemt lēmumus, izteikt savu viedokli un pašam nonākt pie secinājuma, kā rīkoties vai tieši otrādi – nerīkoties – savā dzīvē. Tieši šādi cilvēki, viņasprāt, būs konkurētspējīgi pasaulē un atvērti tai. Pašreizējās tendences izglītības sistēmā to var kavēt.
Līdzīgu skatījumu pauda arī mācītājs Juris Cālītis. Viņš gan atzīmēja, ka jātrenē ne tikai prāts, bet arī jāattīsta sirdsgudrība un ir liels jautājums, kurš to attīstīs.