Rīgas reģionā ar reemigrācijas koordinatoru palīdzību četru gadu laikā kopumā atgriezušies 810 cilvēki. Arī Kurzemes un Latgales reģionos atgriezies līdzīgs skaits cilvēku.
Rīgas plānošanas reģiona koordinatore Daina Šulca norādīja, ka arī šogad pirmajā ceturksnī Latvijā atgriezušās 40 personas, ieskaitot bērnus. Viņa vērtēja, ka reemigrācijas procesu vairāk ietekmējusi Covid-19 pandēmija, bet arī līdz ar karu Ukrainā no ārvalstīs mītošajiem Latvijas pilsoņiem uz īsu brīdi interese par atgriešanos pierimās.
"Pārceļas daudzas ģimenes ar maziem bērniem, jo, paliekot ārvalstīs, viņi visu laiku vairāk vai mazāk būs migranta statusā, un, to saprotot, šie cilvēki sāk plānot atgriešanos. Tāpat šie cilvēki ir strādājuši daudzos un interesantos darbos un bieži ir domas par privātā biznesa sākšanu Latvijā. Kad Ukrainā sākās karš, visas pasaules, arī mūsu reemigrantu uzmanība bija tam pievērsta, jo neviens nezināja, kā tas attīstīsies.
Reemigrācijas procesi tiešām līdz ar to apstājās uz kādu nedēļu, bet tagad tie atkal iegriežas no jauna un ik nedēļu es saņemu 3–4 jaunus pieteikumus par plāniem atgriezties Latvijā.
Kopumā šī gada pirmajā ceturksnī ir uzsākta jauna saziņa ar 99 latviešu ģimenēm ārzemēs," stāstīja Šulca.
Rīgas reģiona koordinatore šajā laikā saņēmusi arī divus pieteikumus no Ukrainas iedzīvotājiem, kuri uz Ukrainu no Latvijas izbraukuši bērnībā un apsver iespēju repatriēties.
Savukārt Kurzemes reģionā šā gada sākumā kopumā atgriezušies 30 cilvēki un vēl tikpat plāno atgriezties. Kurzemes reemigrācijas koordinatore Agnese Berģe norādīja, ka globālie procesi katru reemigrantu ietekmē, bet daudzi, kas šobrīd atgriežas, to plānojuši jau ilgstoši. Viņa arī secināja, ka reemigranti vairāk nekā iepriekš interesējas tieši par īpašumiem lauku teritorijās.
"Protams, daudzi plāni tiek pamainīti, jo šī situācija ir sarežģīta pasaulē Krievijas uzbrukuma Ukrainai un pandēmijas sakarā. Ja pirms tam bija vērojam tendence, ka cilvēki vairāk atgriežas neplānoti, tad tagad es novēroju, ka cilvēki vairāk veido drošības spilvenu gan tur mītnes zemē, gan šeit Latvijā. Jā, ir tāda piesardzība novērojama. Taču cilvēki interesējas par atbalsta iespējām, lai uzsāktu šeit savu uzņēmējdarbību. Tāpat, piemēram, Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā ir ļoti dažādas nepieciešamās vakances gan ar nopietnākām, gan vienkāršākām kvalifikācijām. Tāpat arī visi tie reemigranti, kam ir angļu valodas zināšanas, viņi uzreiz atrod darbu," stāstīja Berģe.
Koordinatori norādīja, ka pandēmijas ietekmē šobrīd pieaug interese arī par attālināta darba iespējām, proti, dzīvot Latvijā, bet turpināt strādāt līdzšinējās dzīvesvietas valstī.
Tikmēr Latgales plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska sacīja, ka šogad šajā reģionā atgriezušies 11 cilvēki.
"Grūtāk iet pusaudžiem, kas nav pieraduši pie izglītības sistēmas Latvijā, un daži sākotnēji izmanto pat tulkošanas rīkus. Neskatoties uz dažādiem pēdējā laika izaicinājumiem, es neesmu saņēmusi nevienu e-pastu, kur kāds neplāno vairs atgriezties pandēmijas vai kara Ukrainā dēļ. Turklāt Latgale attīstās, un man ir prieks, ka atgriežas cilvēki ar idejām, attīsta arī uzņēmējdarbību, dod jaunas darbavietas. Viņi atbrauc un uzreiz novēro, kur šeit viņu novadā ir brīvas nišas, kā skaistumkopšana, tūrisms. Tāpat atgriežas arī ģimenes, kas plāno bērnu un grib, lai viņš piedzimst šeit, Latvijā," teica Leščinska.
Kopš reemigrācijas koordinatoru projekta sākuma no 2018. gada marta līdz šī gada aprīlim kopumā ar koordinatoru atbalstu uz dzīvi visā Latvijā atgriezušies vairāk nekā 3000 cilvēku.
