"Kopumā sajūta bija, ka līdz galam es tur nepiederu, un, kad mēs atgriezāmies šeit, tad šeit ir tā sajūta, ka mēs esam mājās," stāstīja Lauris Beinerts, kurš 12 gadus ar sievu nodzīvoja Anglijā, bet tagad ģimene, kurā ir arī divi svešumā dzimuši dēli, atgriezusies dzimtenē. Beinerta sieva ir mediķe, bet viņš pats – reklāmas video producents. Darba Anglijā netrūka. Taču pirms bērnu skolas gaitu sākuma abi vecāki nolēma – jāatgriežas dzimtenē.
Beinerts sacīja: "Uz Latviju nolēmām atgriezties galvenokārt tieši ģimenes dēļ, mums Lielbritānijā piedzima divi dēli, un pēc otrā dēla piedzimšanas bija tas brīdis, kad mēs sākām domāt, cik ilgi tad mēs šeit paliekam. Uzrakstījām uz lapiņas visus plusus un visus mīnusus, vai dzīvot tur, un sapratām, ka kopumā gribam tomēr Latvijā dzīvot. Problēmas ir visur, bet tā sajūta, ka šeit tās problēmas ir tā kā savējās un vieglāk pieņemt viņas."
Reemigrācijas koordinatori Latvijā atrod mājup doties gribētājus gan sociālajos tīklos, gan uzrunā personīgi. Pērn izdevās mājup atgriezt 200 reemigrantus, kuri tagad par savu dzīvesvietu galvenokārt izvēlējušies Rīgu un pierīgas pašvaldības – Jūrmalu, Ādažus, Mārupi, Siguldu, Salaspili, Ķekavu, Ropažus un Olaini. Aktīva saziņa šobrīd notiek vēl ar 500 remigrantiem. Viņi atgriežas pārsvarā no Ziemeļvalstīm, Lielbritānijas un Vācijas. Vidējais ārvalstīs pavadītais laiks ir no 7 līdz 10 gadiem.
Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca norādīja: "Pārsvarā šie iemesli ir divi – viņi ir vēlējušies kādu laiku nopelnīt naudu un iepazīt citu zemi, citu kultūru, kā arī brauc mācīties un pēc tam atgriežas.
Atgriežoties mājup, daudziem nepieciešama palīdzība ar to, kā reģistrēt bērnu skolā vai bērnudārzā, kā saņemt bezdarbnieka pabalstu, kā pārvest savas mantas un sākt darba gaitas.
Šulca atzīmēja: "Atgriežoties ir jāsaprot, ar kādām iestādēm kontaktēties, kādus jautājumus kārtot, formalitātes. Ļoti zīmīgi, ka ģimenes atgriežas tad, kad bērniem jāsāk iet skolā."
Tikmēr Beinerts stāstīja par savu atgriešanās pieredzi: "Mēs vērsāmies pie reemigrācijas koordinatoriem, un tur mums palīdzēja ar padomiem, pats grūtākais bija saprast, kādā veidā dabūt dārziņu jaunākajam, kādā veidā dabūt skolu vecākajam."
Grūtāk koordinatoriem ir tad, kad, piemēram, saskaras ar psiholoģiski smagiem gadījumiem, kas saistīti ar šķiršanos, ja viens no vecākiem ir ārvalstnieks un jārisina bērnu aizbildniecības jautājumi.
