Daudzas reģionālās slimnīcas atzina, ka pagaidām veselības iestādēs viss ir mierīgi, bet, redzot statistiku, jau sāk apzināt savu rīcību pandēmijas nākamajam vilnim.
“Mums 260 gultas ir brīvas, bet tagad mēs aizpildām papildu gultas, kas ir atbrīvojušās, ar cita veida pakalpojumiem. Lai cilvēkiem būtu darbs un lai viņi nesēdētu nenoslogoti, mēs atvērām aprūpes gultas,” pastāstīja Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.
Daugavpilī arī aplēsts, cik izmaksājusi Covid-19 pacientu ārstēšana šogad. “Tikai par šo pusgadu, kurš pagāja, mēs varam droši minēt trīs ar pusi miljonus. Tas kopā ar virsstundām, kopā ar ļoti dārgiem reaģentiem pacientu testēšanai, kopā ar cilvēkresursiem. Nerunājot par aizsarglīdzekļu iegādi,” pastāstīja Semjonovs.
Tikmēr Balvu un Gulbenes slimnīcā Covid-19 nodaļa šobrīd ir slēgta. Bet to ir gatavi atjaunot dažu dienu laikā. Tur būšot iespējams uzreiz izguldīt tikai 15 pacientus.
“Mēs esam gatavi jaunam Covid-19 vilnim, jo nodaļā, kad mēs to aizslēdzām uz nosacīti mierīgo periodu, viss palika iesaldēts. Viss aprīkojums un gultas,” pastāstīja Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības pārstāve Sigita Drubina.
Arī Rēzeknes slimnīcā norādīja, ka pandēmijas laiks devis pieredzi, kas tiks izmantota arī turpmāk. “Ir izstrādātas vadlīnijas ārstēšanai; metodika ir daudz skaidrāka, saprotamāka, darbinieki sagatavotāki un arī pacienti zinošāki,” apliecināja Rēzeknes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Marita Zeltiņa.
Cik izmaksājusi Covid-19 pacientu ārstēšana šogad, Balvu-Gulbenes slimnīcā un arī Rēzeknē neatklāja, jo neesot apkopoti dati. Tiesa, dažas aptaujātās slimnīcas vairās atklāti kritizēt Veselības ministriju, lai nebūtu nekādu negatīvu seku. Lielākais satraukums slimnīcās ir par naudas apriti.
“Nav nevienas slimnīcas, kurai ministrija nav parādā. Jo atkal minimālais, ko pasaka ministrija, ka tās apmaksa bremzējas trīs, četru mēnešu laikā. Faktiski tās ir izmaksas, kuras rodas slimnīcām, jau nerunājot par to – kurš skaļāk kliegs, tam ātrāk dos,” pauda Semjonovs no Daugavpils slimnīcas.
“Cik es zinu, tā maksāšanas kārtība bijusi diezgan kūtra, lēna. Atverot šīs nodaļas, mums ir bijis jāiegulda sākotnēji daudz savu resursu, lai vispār atvērtu un varētu strādāt,” skaidroja Drubina no Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības.
Arī Slimnīcu biedrībā pauda raizes par finansējumu medicīnas iestādēm. Tā esot slikta ierasta prakse: nesamaksāt laicīgi naudu un īsti nezināt, kad tā būs.
“Vēl joprojām norēķini pat ir tā, ka par iepriekšējo periodu nav pabeigti. Slimnīcas apzinās to, ka būs nākošais vilnis, un ir gatavas pacientu uzņemšanai, bet pašreizējā brīdī ir tā, ka valsts nav gatava finansēt šo papildu pacientu ārstēšanu,” sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs.
Veselības ministrija, atbildot uz jautājumu par naudas apmaksas kavēšanos, solīja – visi rēķini tiks apmaksāti. Tiek solīti arī papildu līdzekļi mediķu algām.
Veselības ministrijas rakstisks komentārs:
“Ārstniecības iestādēm izdevumi tiek segti pēc fakta, balstoties uz iesniegtajiem rēķiniem. Tas notiek ar zināmu laika nobīdi, bet visi izdevumi tiek apmaksāti."
Šonedēļ valdība skatīs lēmumu par papildu naudas piešķiršanu slimnīcām, kā arī skatīs ziņojumu par iespējamiem Covid-19 norises scenārijiem rudenī, un būs arī aprēķini par nepieciešamo finansējumu ārstēšanai.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus.
Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, un vēlāk piedzīvots būtisks saslimstības vilnis, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai. Situācijai uzlabojoties, no aprīļa atcelta lielākā daļa Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu.
Latvijā Covid-19 saslimstības zemākais punkts bijis jūnija sākumā, bet pēc Jāņiem atsācies straujāks izplatības pieaugums. To saista ar cilvēku uzvedību un vīrusa jauna apakštipa izplatību.
