Privatizācijas aģentūrā informēja, ka Augstākās tiesas Civillietu departaments pievienojās "Reverta" argumentiem, ka apelācijas instances tiesa nebija piemērojusi uz iepriekš minēto lietu attiecināmās tiesību normas, kas reglamentē valsts atbalsta pasākumus komercsabiedrībām un šo komercsabiedrību pakārtoto saistību izpildes kārtību.
"Reverta" bija iesniegusi kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas spriedumu, ar kuru 2016. gada 13. jūnijā tika apmierināta bijušā Kargina prasība pret "Reverta", viņam par labu piespriežot vairāk nekā 15 miljonus eiro. Šīs lietas ietvaros Augstākā tiesa lūdza paust viedokli arī Eiropas Komisiju (EK), kas savos apsvērumos atbalstīja "Reverta" nostāju - proti, Eiropas Savienības tiesības un EK lēmumi liedz pildīt "Reverta" pakārtotās saistības.
Privatizācijas aģentūrā norāda, ka kopš "Parex bankas" restrukturizācijas līdz brīdim, kad 2014. gada 1. jūlijā stājās spēkā Komercdarbības atbalsta kontroles likuma grozījumi, "Reverta" procentos par pakārtotajām saistībām samaksāja 18,6 miljonus eiro - pamatā tās veiktas ar bijušo "Parex banku" saistītām personām un viņu ģimenes locekļiem.
"Revertas" advokāts Agris Bitāns iepriekš norādīja, ka izmaiņas Komercdarbības atbalsta kontroles likumā aizliedz veikt jebkādus maksājumus pakārtoto saistību turētājiem pirms valsts ieguldījuma pilnīgas atmaksas - proti, ar 2016.gada 13.jūnija spriedumu tiesa lika "Revertai" pārkāpt Eiropas Savienības tiesību normas un EK lēmumu prasības, un ar spriedumu faktiski radītais ES valsts atbalsta noteikumu pārkāpums būtu uzskatāms par Latvijas Republikas pieļautu pārkāpumu un potenciāli var radīt negatīvas sekas valstij.
"De facto" 2016.gadā pēc tiesas sprieduma arī vēstīja, ka "Reverta" nav pārliecināta par tiesnešu kompetenci.
Lietu no jauna skatīs Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija.
KONTEKSTS:
Rems Kargins 2008. gada jūnijā bankas subordinētajā kapitālā uz septiņiem gadiem ieguldīja 15 miljonus eiro. Bet 2014.gadā stājās grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kuri paredzēja "Revertas" subordinēto kapitālu un procentu maksājumus veikt tikai pēc pilnīgas valsts atbalsta atmaksas.
Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā paredzēja, ka gadījumā, ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot EK lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto, neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tostarp aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža.
Savukārt Satversmes tiesa 2015.gadā lēma, ka norma par procentu maksājumu apturēšanu no komercsabiedrības, kas nonākusi finansiālās grūtībās un saņem valsts atbalstu, atbilst valsts pamatlikumam. Lieta bija ierosināta pēc Kargina dēla Maksima Kargina un otra bijušā bankas īpašnieka Viktora Krasovicka pieteikuma.
"Reverta" problemātisko aktīvu pārvaldītāja darbu sāka 2010. gada 1. augustā pēc "Parex bankas" sadalīšanas, un tās darbības mērķis bija iespējami lielākā apjomā atgūt valsts sniegto atbalstu "Parex bankai".
