Karavīri, zemessargi, robežsargi, policisti un ugunsdzēsēji - pavisam 350 vīri un sievas, simtiem jauni un veci iedzīvotāji, Valsts prezidents Andris Bērziņš un amatpersonas. Viņi visi pirmdien pulcējas militārajā parādē pie Brīvības pieminekļa, lai Lāčplēša dienā atcerētos un pieminētu Brīvības cīņas un godinātu kritušos karavīrus.
Ar piespraustām karogu lentītēm pie krūtīm, karodziņiem un ziediem rokās militāro parādi ar interesi un brīžiem miklām acīm vēro gan seniori, gan pavisam mazi Lāčplēša dienas pieminētāji. Un pārdomas katram skatītājam ir savas. „Man vectēvs pa mātes līniju ir kritis Brīvības cīņās . Tāpēc katru gadu mājās svecīti iededzinu. Tomēr tāda ir svētku sajūta. Arī tā kopības sajūta. Ļoti daudz jauniešu. Tas patīkami, ka ne tikai tādi mana gājuma gada, bet tieši jaunatne. Lai nes tālāk to stafeti!" saka militārās parādes vērotājs Pēteris.
Arī vairākiem skolēniem šī pirmdiena ir īpaša. Tā nav, kā ierasts, jāpavada skolas telpās, jo var doties vērot parādi. Savas zināšanas par Lāčplēša dienu demonstrē otrās klases skolnieks Reinis: „Par Lāčplēša dienu.... Mēs esam atcerējušies visus senos, kas ir aizstāvējuši mūsu Latviju, un viņi stāvēja, cīnījās un daudzi zaudēja dzīvības. Un mēs šo dienu pieminām kā aizgājušos... Kritušos karavīrus."
Skolotāja Ilze atzīst, ka bērniem ir interese par to, kas ir Lāčplēša diena. Tā kā klasē vairums ir puikas, esot pavisam viegli - pasākumi, kas saistīti ar armiju un karavīriem veicina dabisku interesi. „Nu, pirmkārt, man kā skolotājai ir svarīgi audzināt mūsu jauno paaudzi un parādīt viņiem, ka šie svētki ir ļoti nozīmīgi. Un mēs, 2.a klases bērni, esam ļoti priecīgi, ka šogad esam klāt pie šiem notikumiem visiem un priecājamies kopā, ka mūsu Latvija svinēs 95. dzimšanas dienu!" saka skolotāja.
Savukārt Esplanādē pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa pulcējās vairāki desmiti iedzīvotāju, lai aizdegtu sveces un noliktu ziedus kritušo karavīru piemiņai. Turpinot Bruņoto spēkos sākto tradīciju, šādā veidā godināti arī mūsdienās kritušie karavīri. Voldemārs dalās savos iespaidos: „Priecīgi! Par cik esmu bijušais armijas cilvēks, dienējis Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā, ļoti atbalstu. Atbrīvošanas diena...Pulkvedis Oskars Kalpaks bija pirmais Latvijas pulkvedis, kas vadīja atbrīvotājus pret Bermontu. Kā saka, piemiņas diena. Pasākums, man liekas, izdevies."
Tomēr Voldemāram Lāčplēša diena vēl nav izskanējusi. Viņš atklāj savus vakara plānus: „Uz krastmalu, noteikti. Kāda svecīte jānoliek par savējiem!"
Jau pusdienlaikā tradicionāli pie Rīgas pils mūriem dega desmitiem dažādu krāsu svecīšu. Uzrunātā jauniete Kristiāna saka, ka svecītes aizdegšana ir kā pienākums: „Es uzskatu, ka tas ir pienākums. Man pašai ir arī radinieki, vecvectēvs, viņam ir Lāčplēša Kara ordenis. Man tāda sajūta, ka tas vienkārši ir jāizdara."
Lāčplēša dienai vakarā veltīti arī vairāki citi pasākumi - lāpu gājieni Rīgā un citviet Latvijā, uguns plosta laišana Daugavā, grupas „Iļģi" koncerts.
