Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks, pulkvežleitnants Juris Kusiņš stāsta, ka robežu šķērso vietās, kur žogs vēl nav uzstādīts:
"Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas robeža ir 172,9 kilometrus gara. Pašlaik ir uzbūvēts dzeloņstiepļu žogs 25 kilometru garumā. Tātad pagaidām ir tādas vietas, kur nav dzeloņstiepļu žoga. Šajās vietās [nelikumīgie robežas šķērsotāji] cenšas šķērsot valsts robežu.
Šobrīd žogs ir ļoti labs līdzeklis, lai aizkavētu nelikumīgos valsts robežas šķērsotājus. Tiek izmantotas tādas tehniskās sistēmas kā sensori, video novērošana, kas papildina visu aizsardzības elementu kopumu."
Pulkvežleitnants norāda, ka vietās, kur divus metrus augstais dzeloņstiepļu žogs skauj valsts robežu, tur bēgļi nav mēģinājuši iekļūt Latvijā. Žoga posmi primāri uzstādīti vietās, kur robežšķērsotāji visbiežāk mēģināja ienākt Latvijā.
"Šī arī ir viena no vietām, kur sistemātiski tika konstatēti robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumi, jo šeit netālu atrodas ezers, un tas viņiem ir kā orientieris, lai gar ezera krastu apietu un nelikumīgi iekļūtu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī novērošanas tornis. Arī tas bija viens no orientieriem, lai virzītos uz Latvijas Republikas pusi," par apkārtni stāsta Kusiņš.
Atbildot uz jautājumu, vai redzējis, ka žogā iestrēgst savvaļas dzīvnieki, Kusiņš teica: "Jā, ir bijuši šādi gadījumi. Saistībā ar to Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldē notikusi tikšanās ar Dabas aizsardzības pārvaldes un Meža dienesta pārstāvjiem. Tika veikta valsts robežas apsekošana, kuras laikā dzīvžogā iestrēguši savvaļas dzīvnieki vai bojā gājuši savvaļas dzīvnieki valsts robežas joslā netika konstatēti.
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji norādīja, ka saceltā ažiotāža sociālajos tīklos neatbilst esošajai reālajai situācijai."
Robežas posmā, kur daļēji uzstādīts žogs, mežā Baltkrievijas pusē manāms tumšs auto un turpat netālu ugunskura dūmi.
Kusiņš stāsta, ka tur Baltkrievijas robežsargi ir izvietojuši savu posteni, novēro darbības. "Droši vien, ka seko līdzi žoga izbūves procesam. Arī dokumentē," viņš piebilst.
Baltkrievijas robežsargi palīdzot nelikumīgi šķērsot robežu Irākas, Afganistānas, Irānas, Indijas un citiem trešo valstu pilsoņiem. Ar transportu nogādā viņus tuvāk valsts robežai, tad norāda virzienu, kur doties. Un tas notiekot bieži. Baltkrievijas robežsargiem ir izvietoti posteņi tur, kur pieved ceļi no Latvijas puses.
Cilvēkiem, kuri vēlas šķērsot robežu, līdzi ir somas ar drēbēm, telefoniem un pārtiku. Daļa stāstot, ka visu pārdevuši savā dzimtenē un dodas laimes meklējumos uz Eiropu.
Tomēr pašlaik cilvēkus, kuri grib nelikumīgi šķērsot robežu, atgriež atpakaļ Baltkrievijā. Savukārt tiem, kuri ir pārņemti un aizturēti humānu apsvērumu dēļ, tiek organizēts ceļš atpakaļ uz Irāku, Afganistānu – valstīm, no kurām viņi ir ieradušies.
Robežsardze katru gadījumu izvērtē individuāli, lai humānu apsvērumu dēļ tomēr neliegtu šķērsot Latvijas robežu. Primāri tie ir bērni un cilvēki, kam nepieciešams sniegt medicīnisko palīdzību.
Tāpat robežsargi jau vairākkārt saukuši neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas robežas šķērsotājus reizēm pat nogādā slimnīcā.
Skrudalienas pagasta pārvaldes vadītāja Betija Ivanova stāsta, ka vietējie tikai vasarā ir manījuši robežas šķērsotājus. Savukārt, ja tos sastaptu šodien, iespējams, ka piedāvātu palīdzību.
"Es pati neesmu redzējusi, bet, pēc iedzīvotāju nostāstiem, divas reizes viņi tika manīti. Un arī iedzīvotāji bija tie, kas iesaistījās, – ziņoja robežsardzei. Tagad nav vairāk tādu gadījumu. Es zinu, ka citi teica, ka, ja nu atnāktu pie manis mājās, tad iedotu maizes gabaliņu, padzirdītu ar tēju. Bet paziņotu, kur tie cilvēki aizgāja," stāsta Ivanova.
Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes teritorijā oktobrī vien uz robežas aizturēja un atgrieza Baltkrievijā 577 personas.
Robežsardze gatava arī lielākam migrantu skaitam
Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas situācija ir samērā stabila. Pēdējo nedēļu laikā robežšķērsotāju ir mazāk, un nav indikāciju par pārkāpēju grupām, kuras dotos Latvijas virzienā, norādīja Valsts robežsardzē. Tomēr redzot notikumus pie Polijas robežas, tiek pārrunāti rīcības plāni, ja situācija saasinās.
"Pēdējās nedēļās pārkāpēju skaits ir stabilizējies. Diezgan vienmērīgs. Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums robežpārkāpējiem ir nepateicīgs. Ar to arī var izskaidrot, kāpēc tik lielas cilvēku masas nevirzās Latvijas virzienā," stāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Vienkāršākais skaidrojums – migrantiem Latvija nav galamērķis. Viņi cenšas tikt uz Vāciju un taisnākais ceļš ir caur Poliju.
Pujāts norādīja, ka Latvijas rīcībā ir pietiekami cilvēkresursi policijā, robežsardzē un bruņotajos spēkos, lai apturētu arī lielāku skaitu pārkāpēju.
Biedrība aicina ļaut pieteikties patvēruma meklētāja procedūrai
Biedrībai „Gribu palīdzēt bēgļiem” ir cits viedoklis – trešo valstu pilsoņiem būtu jāļauj pieteikties patvēruma meklētāja procedūrai. Biedrības valdes locekle Evija Strupiša stāsta, ka no 20. līdz 24. augustam nodrošināja siltas pusdienas tām personām, kuras atradās uz robežas. Paralēli nodrošināja dažādas pārtikas preces, lai cilvēki paši varētu uz robežas gatavot, kā arī katlus un tamlīdzīgi.
Krīzei turpinoties, robežsardze ziņoja, ka šāds atbalsts vairs nav nepieciešams. Kopš 24. augusta biedrība saņem konkrētus vajadzību pieprasījumus no Valsts robežsardzes, kā piemēram, higiēnas preces sievietēm, tāpat mitrās salvetes. Tuvojoties aukstajam laikam, kopā ar Sarkano Krustu biedrība parūpējusies par siltāku apģērbu, savukārt ar biedrību „Caritas” – par apaviem, lai cilvēki nenosaltu. Daugavpilī ir Sarkanā Krusta filiāles, tur ir iespējams aiznest drēbes vai apavus, ko nogādā cilvēkiem.
Strupiša uzsvēra, ka Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsotājiem jāļauj pieteikties patvēruma meklētāja procedūrai: "Organizācija iestājas par mums saistošajiem Eiropas Savienības, Vispārējo tiesību hartām un citām direktīvām, kas nosaka, ka cilvēkam tomēr ir jābūt piekļuvei patvēruma izskatīšanas procedūrai. Skaidrs, ka, visticamāk, pilnīgi simtprocentīgi visi šie cilvēki nav atbilstoši patvēruma meklētāja statusam, tālāk attiecīgi saņemot uzturēšanās atļauju kā bēglim vai personai ar alternatīvo statusu.
Tomēr piekļuvei šai procedūrai noteikti vajadzētu būt."
Organizācija būtu gatava darīt vairāk nekā sabiedriskais sektors, tomēr šādas iespējas nav. "Mēs esam gatavi atbalstīt valsti un šīs personas, lai tomēr nodrošinātu viņiem pēc iespējas humānākus apstākļus. Pirmkārt, mēs vienprātīgi visi mudinām tomēr apsvērt iespēju ļaut cilvēkiem pieteikties uz patvēruma meklētāja procedūru," sacīja Strupiša.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju, un vēlāk to pagarināja līdz līdz 10. februārim.
Ārkārtējo situāciju bija rosinājusi izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
