Ar zināmām bažām uz tuvākajām nedēļām raugās 14 gadus vecais Miša. Šodien vien jāizpilda seši uzdevumi matemātikā un divas darba lapas latviešu valodā.
“Mācīties attālināti būs grūti. Visu laiku ir kādas problēmas, piemēram, man tagad nestrādā e-klase. Būs arī grūtāk saprast uzdoto. Tā taču nav mācību stunda, kurā skolotājs var pienākt klāt un kaut ko paskaidrot,” pauda Š. Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolas 8. klases skolnieks Miša.
Mišas mamma Anna ir psiholoģe, un viņa ir pārliecināta, ka pēc pirmajām grūtajām dienām nāks vieglākas. Galvenais bērniem saglabāt stingru dienas režīmu un uzstādīt skaidrus spēles noteikumus.
“Vecākiem vienmēr ir tendence to uzņemties uz sevi, izpildīt bērna mājasdarbus. Tas nav labākais variants, jo zināšanas jāiegūst bērnam. Vecāki skolu ir pabeiguši,” atgādināja Anna.
Mājās palikuši arī daudzi skolotāji.
“Atrodos savā istabā. Mani puikas mācās blakus istabā, un es esmu savējā. Gulta ir pārvērtusies par darba istabu ar portatīvo datoru un saliekamo galdiņu klēpī, kaut kā tā,” par savu darbavietu stāstīja Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Margarita Jirgensone.
Šoreiz gultā blakus paņemtas matemātikas un ekonomikas grāmatas pamatskolai. Lai neiestātos haoss, skolā sarunāts, ka vienu dienu māca tikai valodas, bet citu – eksaktos mācību priekšmetus.
“Mēs tā esam sadalījuši, ka 8. klasei visu dienu šodien ir matemātika. Sešas stundas pilda matemātiku un tad ir vēl divas ekonomikas, jo es viņiem mācu arī ekonomiku,” stāstīja Jirgensone.
Papildus satraukumu skolotājiem un jo īpaši vecākiem radījis tas, ka darba uzsākšanai un nodošanai jāizmanto platforma e-klase. Bet par ārkārtas gadījumiem, piemēram, interneta vai elektrības problēmām jāinformē klases audzinātājs. Daudzi vecāki steiguši norādīt, ka internets strādā, bet e-klase - ne.
Šis ir pacietības un plānošanas pārbaudes laiks. Skolotājs šajās dienās saņem jautājumus gan no saviem skolēniem, gan bērniem. Taču, ja to izturēs, tad pierādīs, ka var visu, saka Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse.
“Par to jau mēs piektdien vienojāmies ar kolēģiem, ka šis nebūs tradicionālais mācību process, bet bērnam ir jāvar ilgstoši strādāt pie viena darba. Mums mājaslapā ir vienkārša instruktāža. Visiem bērniem un visiem vecākiem ir aizsūtīta ļoti vienkārša instruktāža. Tas ir laiks, kad sākam, laiks, kad jānodod izdarītie darbi. Pārējais ir ar skolotāju saziņā,” norādīja Vilkārse.
Cēsu Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Agrita Bartušēvica klasē pirmdien bija pilnīgi viena. Strādā skolā, jo tur ir vajadzīgais tehniskais aprīkojums, kamera un labs interneta pieslēgums. Matemātikā vidusskolai tagad bija paredzēta trigonometrija, bet tās vietā ņems vieglākus ģeometrijas uzdevumus.
“Mēs arī paši kolēģi esam sarunājuši, kas ko dara, kurā brīdī, lai nepārklātos laiki bērniem. Viss ir pārdomāts. Mēs caur e-klasi sazināmies. Divi vecāki arī ir piezvanījuši, kāda mums būs tā sadarbība. Pašlaik nekādu aizķeršanās momentu nav bijis,” stāstīja skolotāja Agrita Bartušēvica.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) attālināto mācību režīmu testēs divas nedēļas. Ja procesu pavadīs lielas grūtības, tad mācīšanos varētu apturēt un tās vietā pagarināt mācību gadu.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" atzina, ka jau trešdien, 25. martā, IZM sagaida direktoru pirmos novērojumus un tad arī varēs pateikt, kuras skolu izvēlētās platformas attālināto mācību darba organizēšanai bijušas veiksmīgākas.
KONTEKSTS:
Mācīties attālināti skolēni spiesti, jo valstī izsludināta ārkārtas situācija saistībā ar Covid-19 izplatību.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 13. marta līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu.
Jaunais koronavīruss ''SARS-CoV-2'' un "Covid-19" sāka izplatīties 2019. gadā Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka Covid-19 saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, kā arī slēgtas skolas un citas iestādes, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos.
