Daniils ir puisēns no Ukrainas, un šī viņam ir pirmā diena Jelgavas Pārlielupes pamatskolas sagatavošanas grupiņā. Audzinātājas stāsta, ka kopā šajā grupā ir divi bērni no Ukrainas.
Dienas sākumā viņi vēl uzlūkoti ar nelielu piesardzību, bet pusdienas laikā visi jau spēlējas kopā un ir kļuvuši par draugiem.
Savukārt skolā jaunos skolēnus no rīta sagaidījuši klases audzinātāji, ar kuriem bērni un vecāki iepazinās brīvlaikā.
Jegora mamma Anna no Harkivas Latvijas Televīzijai sacīja: "Mēs šodien pirmo dienu devāmies uz skolu. Tagad esam 6. A klasē."
Mamma norādīja: "Viņš ļoti uztraucās, ļoti pārdzīvoja. Mūsu klases audzinātāja mūs šeit sagaidīja, teica, ka viss būs labi. Pat paņēma viņu aiz rokas. Es domāju, ka tiksim galā."
Latvijas Televīzija: Kā pagāja pirmā diena?
Jegors: Lieliski!
Latvijas Televīzija: Ir jauni draugi?
Jegors: Ir!
Latvijas Televīzija: Un kā tevi kopumā uzņēma?
Jegors: Vispār lieliski! Kā savējo.
Šajā skolā bērni no Ukrainas iekļauti jau esošajās klasēs, atsevišķas grupas viņiem neveidos, lai ātrāk sadraudzējas ar vienaudžiem un integrējas. Visiem, kas to vēlēsies, pēc stundām nodrošinās papildu latviešu valodas apmācības.
Pārlielupes pamatskolā īsteno mazākumtautību izglītības programmas, kas nozīmē, ka lielākoties mācību saturs ir latviešu valodā, daļēji arī krievu valodā.
Latvijas Televīzija varēja ielūkoties 6. klases sociālo zinību stundā klasē, kurā mācās vairāki ukraiņu bērni.
Šīs stundas tēma: "Kas ir demokrātija?"
Jelgavas Pārlielupes pamatskolas direktore Ilze Arbidane pauda: "Mācību grāmatas mums visas ir latviešu valodā, tātad būs jāiemācās un jāmācās bērniem latviešu valoda. Pagājušajā nedēļā, jau nākot uz mūsu skolu, bērni zināja pateikt latviski – labdien un paldies."
Lai atbalstītu kara bēgļu bērnus, valsts skolām izmaksājusi 50 eiro katram bērnam – individuālo mācību līdzekļu iegādei. Vēl 257 eiro tās saņems katru mēnesi par katru bērnu – individuālo vajadzību nodrošināšanai – papildu latviešu valodas, ukraiņu valodas nodarbībām, logopēda, psihologa vizītēm.
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza pauda: "Mēs domājam, ka tas būs mūsu gadījumā ļoti veiksmīgs sadarbības modelis. Ar lielāko daļu mēs noteikti šo mācību gadu pabeigsim kopā. Ir kādas ģimenes, kas varbūt vēl pieņems lēmumu par dzīvesvietas maiņu starp pašvaldībām. Ir arī atsevišķi gadījumi, kad mūs informē par to, ka viņi šo mācību gadu mācīsies attālināti Ukrainas skolās, un tas ir saprotams."
Tāpat skolā darbu drīzumā sāks sākumskolas skolotāja, logopēde no Odesas, kas bērniem palīdzēs mācību procesā.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.