Šo naudu piedāvāts izmaksāt pakāpeniski, proti, desmit gadu laikā katru gadu izmaksājot 4 miljonus eiro.
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs Latvijas Radio apliecināja, ka likumprojekts ir apspriests ar ebreju kopienas pārstāvjiem.
Viņš skaidroja, ka pozitīva Saeimas lēmuma gadījumā šos līdzekļus varēs izmantot tikai stingri noteiktiem mērķiem
“Visi līdzekļi tiek izmantoti tikai Latvijā, Latvijas attīstībai, Latvijas ebreju kopienas attīstībai, kultūras pasākumiem Latvijā, izņemot gadījumus, kad mēs palīdzēsim tiem, kas izdzīvoja holokaustā Latvijā, bet šobrīd varbūt dzīvo ārpus Latvijas. Diemžēl tādu cilvēku nav daudz,” skaidroja Krupņikovs.
Viņš stāstīja, ka pašreizēja iecere paredz, ka līdzekļu izmantošana notiks, projektus apstiprinot speciālajai padomei, kas būs izveidota restitūcijas fondā un kurā ietilps gan Latvijas ebreju kopienas pārstāvji, gan arī starptautisko organizāciju pārstāvji, un kurus pārraudzīs Finanšu ministrija – ministrijai “būs iespēja redzēt, ko un kā mēs darām, ka līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši mērķiem, kas ir atļauti”.
KONTEKSTS:
Diskusijas par īpašumu atdošanu ebreju organizācijām valdījušas ilgus gadus. 2015. gadā Saeimā tapa likumprojekts par vairāku īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Pēc vairāk nekā gadu sarunām Saeimā 2016. gada februārī lēma atdot padomei piecus nekustamos īpašumus.
Atbilstoši Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes aprēķiniem, Latvijā ir aptuveni 270 īpašumu, kuri pirms Otrā pasaules kara piederējuši ebreju kopienai un nav atgūti.
Saskaņā ar pašreizējo koalīcijas līgumu, ebreju kopienas īpašumu jautājums ir viens no tiem, kurus var virzīt bez visu valdības partiju piekrišanas.
