''Sēnītes'' restaurācijā un teritorijas attīstīšanā ir ieinteresējušies vidzemnieki - maizes un konditorijas ražotāji – SIA „Liepkalni”. Pērn gada nogalē „Liepkalni” izsludināja ideju konkursu restorāna kompleksa nākotnes redzējumam, un tagad šis konkurss ir noslēdzies.
“Jo reizēm ir tā, ka mēs paši varbūt vairāk iedomājamies vienu, jo mēs mākam to maizi izcept, kūkas izcept, varbūt vēl ar ēdināšanu, kafejnīcas darbību, bet tā plašāk, jo tā teritorija ir tāda īpaša, arī vēsturiski…” spriež Čākurs.
Galvenais konkursa noteikums - jāsaglabā restorāna „Sēnīte” kupols, kura dēļ tad arī šo celtni dēvē par sešdesmito gadu arhitektūras šedevru. “Sēnītes” kupolveida jumts - tā ir pirmā sfēriskās dzelzsbetona konstrukcijas celtne Latvijā.
Bet savu nosaukumu leģendārais restorāns savulaik ieguva no atpūtas nojumes, kas tur bija uzstādīta jau 40. gadu nogalē, atcerējās arhitekts Edgars Bērziņš.
“Atceros, kad vēl “Sēnītes” nebija, ka tur bija “sēnīte” autobusa pieturas veidā, un es domāju, ka no tās sēnītes nāca ideja arī arhitektam, kurš taisīja restorānu „Sēnīte”,” stāsta Bērziņš.
Arhitekts arī vērtē, ka „Liepkalnu” iecere par „Sēnītes” atjaunošanu ir tikai apsveicama un nav jau arī nereāla.
“Es nezinu īsti, kāds tur tas viņas fiziskais stāvoklis, bet es domāju, ka arī tas nebūtu tik būtiski un tā atdzimšana ir pilnīgi iespējama,” uzskata Bērziņš.
Ideju konkursam iesniegti pieci restaurācijas, pārbūves un teritorijas attīstīšanas priekšlikumi, ietverot jau arhitektonisko risinājumu un arī to, kā varētu izskatīties teritorija.
„Liepkalnu” saimnieks Dagnis Čākurs atzīst, ka konkurss ir devis idejas, kuras varētu attīstīt.
“Protams, šajā vietā saglabājas restorāns vienā vai otrā izpildījumā, tās jau ir nianses, kā viņu attīstīt, un ir arī tādas idejas iesūtītas, no kurām varēs smelties turpmākajā gaitā, kas tur varētu atrasties - ar kvasnīcu, ar miltu maltuvi, kur caur stiklotiem logiem var redzēt, kas apakšā notiek, atkal kemperu parks, kas paliek arvien modernāk, jo mūsdienās arvien vairāk tūristi apmeklē Latviju, tādēļ arī varbūt šāda vieta ir nepieciešama,” atklāj Čākurs.
Ideju konkursam ir zināms arī uzvarētājs, saka pērnruden izveidotās akciju sabiedrības „Sēne” padomes locekle Ieva Zariņa: “Pirmo vietu piešķīrām Jānim Ruciņam, arhitektam, kas visplašāk bija izvērsis tieši ideju koncepciju, ne tikai attīstot pašu “Liepkalnu” darbību šajā ēkā, bet piesaistot arī papildu uzņēmējdarbības formas un idejas, un šis darbs bija visplašāk tieši no ideju daudzpusības un no koncepta viedokļa.''
To, ka „Liepkalniem” jau ir sava pieredze līdzīgu uzņēmumu izveidē, apliecina veikals - kafejnīca Igaunijā, Pērnavā un arī Daugavas krastā esošais ēdināšanas un atpūtas komplekss „Liepsalas” Klintaines pagastā.
Ieva Zariņa gan arī vērtē, ka atšķirībā no „Liepsalām”, attīstot „Sēnīti”, bez savas produkcijas būs vēl jādomā arī par citu piedāvājumu.
“Nu katrai vietai ir kaut kas cits, šī Daugavas vieta ir skaista, vairāk tāda relaksējoša - tu vari izkāpt uz mirkli, nokāpt pie Daugavas krastiem, pasēdēt, pameditēt un vienlaicīgi arī stiprināties ar pusdienām, tad šī vieta ir atkal vairāk skrejoša, te varbūt vairāk varētu būt tā piecu minūšu atpūta no skrējiena. Mums šeit nav Daugavas krasts, tāpēc ir jāatrod kaut kas tāds, kas šo piecminūti aizpildītu.
Idejas mums patika, kas bija arī papildus, ne tikai Liepkalnu ēdināšana, idejas bija jaukas,” saka Zariņa.
Taujāts, kādi būs nākamie soļi, lai „Sēnīte” atdzimtu, „Liepkalnu” saimnieks Dagnis Čākurs gan vēl ir piesardzīgs, uzsverot, ka vispirms ir jārod risinājums piebrauktuvju jautājumam.
“Ir vajadzīgs no „Latvijas Valsts ceļiem” šis gala apstiprinājums un arī no Inčukalna novada domes, ka ir tā, kā ir izprojektēts, nu nav vēl tie gala zīmogi uzlikti, lai būtu ļoti pieņemamas šīs iebrauktuves, izbrauktuves un kabata, kur automašīnām piebraukt,” stāsta Čākurs.
Konkrētāku redzējumu „Sēnītes” nākotnei „Liepkalnu” saimnieks Dagnis Čākurs sola, kad būs saņemtas šīs atbildes, kā varēs risināt piebraukšanas un auto stāvlaukumu jautājumu.
