Tāpēc raidījumā „Pi myusim Latgolā”, atklājot ebreju kopienas tradīcijas, īpatnības un sakrālās vērtības, tūrisma gids Voldemārs Ivdris un Rēzeknes ebreju kopienas priekšsēdētājs Ļevs Suhobokovs jau vasarā ir gatavi uzņemt viesus no Izraēlas, Amerikas un citām valstīm.
Lai arī tieši pēdējo gadu laikā Latvijā tiek pievērsta uzmanība ebreju kultūras un arhitektūras mantojumam, Rēzeknes Zaļās sinagogas pārvaldnieks un tūrisma gids Voldemārs Ivdris uzsver, ka ebreju kultūras atdzimšana sākusies līdz ar Latvijas valsts neatkarības atgūšanu. Tieši tad ebreji varēja atjaunot savu kopienu un veidot savas biedrības, lai saglabātu un atjaunotu savus arhitektūras objektus, kā tas notika Rēzeknē.
Runājot par Zaļo sinagogu, Voldemārs Ivdris norāda: „Par tūrisma objektu viņu var nosaukt droši. To parāda arī apmeklētāji, tagad tā interese ir liela. Bet atjaunotā sinagoga faktiski tika veidota ar tādu mērķi, ka tur ir vēstures ekspozīcija par Rēzeknes ebrejiem.”
Sinagogā apskatāma arī digitālā ekspozīcija, kā arī redzami interjera elementi, kas saglabājušies no lūgšanu nama laikiem un tikuši maksimāli atjaunoti.
Rēzeknes ebreju kopienas priekšsēdētājs Ļevs Suhobokovs uzsver, ka vēsturiski ebreju dzīve Latvijā un Latgalē pastāvēja savstarpējā mijiedarbībā ar latviešiem un latgaliešiem.
„Kā tēvs stāstīja, dzīvoja blakus ar latgaliešiem. Latgalieši runāja ebreju valodā, savukārt ebreji – latgaliski, un bija viena draudzīga saime. Un tas, ka norvēģi kopā ar pašvaldību ir atjaunojuši Zaļo sinagogu, ļoti labi ietekmēs tūrismu,” saka Ļevs Suhobokovs.
Suhobokovs arī atklāj, ka Izraēlā esošā sabiedriskā organizācija, kas apvieno izbraucējus no Latvijas un Igaunijas, ir devusi ziņu, ka liela grupa Rēzeknes, Ludzas un Kārsavas ebreju, kas savulaik aizbraukuši, plāno ierasties Rēzeknē trešajā augusta svētdienā, kad ebreju kultūrā ir nozīmīga mirušo piemiņas diena.
Tāpat Rēzeknē tiek gaidīti izbraucēji no Izraēlas, Vācijas un Amerikas un citām vietām.
Gan Rēzeknes, gan Ludzas sinagoga ir izcili koka arhitektūras pieminekļi. Voldemārs Ivdris ar lepnumu stāsta, ka Rēzeknes sinagoga ir tiktāl renovēta, ka telpās funkcionē ne tikai izstādes un ekspozīcijas, bet arī macu cepšanas krāsns. Sinagogas apmeklētājiem ir iespēja apskatīt unikālus ebreju sadzīves priekšmetus, ebreju īpašumus fotogrāfijās, kā arī pašiem pamēģināt ivritā uzrakstīt savu vārdu.
Ņemot vērā, ka arī Ludzā pavasarī tiks atklāta Lielā sinagoga, tiek paredzēts tūristu pieplūdums Latgalē.
