Kopš 2009. gada reorganizētas teju 40 skolas, bet tik un tā vairāk par minimālo noteikto atalgojumu skolotājiem izdodas maksāt tikai atsevišķās skolās. Tā skolu tīkla sakārtošana saistīta ar skolotāju algām Rēzeknes novadā. Pērn izglītības iestāžu reorganizācijā šī pašvaldība ieturēja pauzi, bet šogad tā skars divus bērnudārzus un trīs skolas. Tostarp Maltas vidusskolas struktūrvienību, bijušo Liepu pamatskolu.
Reorganizācija šo skolu patiesībā skāra jau pirms 14 gadiem, taču pašvaldība tikai šogad lemj par to, ka šīs skolas durvis tiks aizvērtas pavisam.
Bijušās Liepu muižas ēkās, kas gan vairākas reizes pārbūvētas, nekad nav mācījušies vairāk par 100 skolēniem, bet prognozes uz nākamo mācību gadu ir sliktākas kā jebkad – mācīties te gribētu apmēram 50 skolēni. Novadā gan ir skolas, kur jau šobrīd mācās vēl mazāk, taču tās atrodas dziļāk laukos, bet Liepu skola – apmēram 15 minūšu brauciena attālumā no Rēzeknes.
"Mēs sastapāmies ar tādu problēmu, ka mēs nevaram atrast daudzus skolotājus. Viņi gāja prom, jo daudzi brauc no pilsētas vai citām vietām, bet tagad viņi meklē darbu blakus savai mājai," stāstīja Maltas vidusskolas struktūrvienības "Liepu pamatskola" vadītāja Gaļina Bogdanova.
Darba piedāvājumi Rēzeknes skolās vilina ne vien šeit, bet arī Maltā strādājošos pedagogus. Un Maltas vidusskola novadā ir skolēniem bagātākā vidusskola, kur skolotāji saņem lielākās algas – gandrīz par 200 eiro vairāk nekā citās šīs pašvaldības skolās. Bet alga neesot vienīgais iemesls, uzsvēra Maltas vidusskolas direktore Vinera Dimpere.
"Pilsētā noteikti ir vairāki klašu komplekti, piemēram, piektajā klasē mācīt mūziku var piecās vai četrās piektajās klasēs. Un tas ir vieglāk, nekā to pašu stundu skaitu paņemt, piemēram, no pirmās līdz devītajai klasei, kur katra stunda ir pilnīgi cita un katrai stundai ir jāgatavojas atsevišķi," stāstīja Dimpere.
Vēl direktore uzsvēra, ka šeit mācās daudzi Rēzeknē, tātad citā pašvaldībā dzīvojošie bērni. Lai gan likums nosaka, ka abām 2029. gadā apvienojamajām novada un valstspilsētas pašvaldībām jāsadarbojas izglītības jomā, to Izglītības pārvaldēs atzīst, ka skolu tīklu reorganizācijas jautājumos neapspriežas. Vienlaikus abās pašvaldībās domā līdzīgi – tās pašas nevis, piemēram, ministrija, labāk zina, kur ko slēgt vai apvienot.
"Rēzeknes novadā ir mazliet pāri diviem tūkstošiem [skolēnu] pa visām skolām, sešām vidusskolām, septiņām pamatskolām un trīs struktūrvienībām.
Nevaram visus šos novada skolēnus savest vienā skolā un tādā veidā nodrošināt skolotājiem lielāku atalgojumu. Tas nebūtu pareizi, jo tā nav novada pieeja,"
sacīja Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra.
"Visu laiku tika uzsvērts, ka to naudu pienesīs pedagogam skolēnu un pedagogu [skaita] attiecība. Mēs viņu esam paaugstinājuši, tā ir krietni augstāka nekā valstī vidējā. Vai tik krietni ir palielinājušās pedagogu algas? Es ļoti apšaubu, tā gluži nav," pauda Rēzeknes Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings.
Rēzeknē pauda, ja nāksies sabalansēt skolotāju slodzes, kā to pieprasa arodbiedrība, pilsētā šoruden trūks aptuveni 50 pedagogu. Šobrīd vidēji vienā vidusskolas klasē te mācās 24 skolēni, vismaz šogad pilsētā skolu reorganizācija nav iecerēta.
Lēmumus par skolu slēgšanu vai apvienošanu šonedēļ gan pieņēmuši deputāti Alūksnes, Valmieras, Augšdaugavas, Preiļu un Krāslavas novadu domēs.
