Kamēr visā Latvijā, it sevišķi Rīgā, atceras barikāžu notikumus, Latgalē šodien pieminēja pēdējās Brīvības cīņu dienas. Atbrīvojot Daugavpili, Rēzekni un citas lielinieku pārņemtās vietas, kaujas norisinājās teju visu 1920. gada janvāri. Iniciatīvu pieminēt kritušos, kas padzina Sarkano armiju no Latvijas, uzņēmušies Latgales zemessargi.
"Mēs kā latvieši bijām jau vairākus gadsimtus pierādījuši, ka gribam dzīvot brīvi, mēs vēlamies savu, neatkarīgu valsti, un tas, kas bija gan pirms 103 gadiem, gan deviņdesmitajos gados, tā bija ļoti augsta mūsu cilvēku motivācija aizstāvēt savu valsti,"
pauda 3. Latgales brigādes komandieris Gunārs Vizulis.
Savukārt mūsdienu Latvijā, kā svinīgajā uzrunā minēja pulkvedis, šo motivāciju pārbauda nevis sals ierakumos vai lodes, bet viltus ziņas un dezinformācija. Vēl – kā pirms 103 gadiem, tā arī šobrīd – ārkārtīgi būtiska bija sabiedroto palīdzība.
Daugavpili atbrīvot palīdzēja vairāk nekā 30 tūkstoši Polijas armijas karavīru, Rēzekni – Latvijas vācu zemessargi angļu pulkvežleitnanta vadībā.
"Latvijas armija vēl nebija tik spēcīga, un, protams, ka tika meklēti sabiedrotie. Igauņi nevarēja palīdzēt, jo viņi jau veda sarunas ar Padomju Krieviju, ar lietuviešiem bija teritoriāli problēmjautājumi," norādīja vēsturnieks Vladislavs Malahovskis.
Lai vēstures sarežģītās lappuses nepaliktu aizmirstas, Rēzeknes skolu jauniešiem izsludināts konkurss, viņus mudinot Neatkarības kara notikumus atspoguļot fotogrāfijās un videoklipos. Taču ir arī tie, kas gatavi ne tikai cīnītājus atcerēties, bet par tiem arī kļūt – zvērestu pieminekļa "Vienoti Latvijai" jeb Latgales Māras pakājē šodien nodeva 14 jaunie zemessargi.
