Zemnieku saimniecības “Madaļesja” saimnieks Juris Garda Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā saimnieko jau astoņus gadus – viņam ir bioloģiskā zemnieku saimniecība, kur tiek audzētas arī piena gotiņas. Gar Gardas saimniecību ved valsts nozīmes ceļš ar grants segumu, kuram pagājušajā vasarā veikts ilgi gaidītais remonts. Taču līdztekus priekam par salaboto ceļu nācis arī sarūgtinājums par pārveidotajām iebrauktuvēm gan uz tīrumiem un pļavām, gan saimniecības ēkām.
“Izraka grāvjus un sataisīja mums tādas iebrauktuves, kur var iebraukt tikai ar zirgu un ar vieglo mašīnu,” sacīja Garda.
Pārbūvētās iebrauktuves platums, ko diendienā nākas izmantot, ir vien aptuveni 4 metri 50 centimetri. Ja ar vieglo automašīnu to šķērsot ir viegli, tad ar saimniecības tehniku braukšana tai pāri ir izaicinājumu pilna vai teju neiespējama pat pieredzējušiem šoferiem.
“Graudus sēju. Braucu pa saviem sētajiem zālājiem. Tagad sāksies ruļļu vadāšana ziemai; sagatavot, salikt tos ruļļus, jāved no tīrumiem. Es pat nezinu, kā es to darīšu, jo te vispār nav reāli man iebraukt ar piekabēm,” skaidroja Garda.
Ar līdzīgām problēmām nākas saskarties arī netālu esošajā piemājas saimniecībā “Avoti”, kurā tiek audzētas aitas, liellopi un piena gotiņas.
Saimniecības “Avoti” saimniece Veneranda Senkāne stāstīja: “Parasti lielā mašīna iebrauca, lopus savāca, bet nu jāved līdz ceļam tie lielie buļļi vai govis. Arī diezgan problemātiski. Neviens neko, protams, nav atteicis. Nav! Bet, nu, jāuzklausa cilvēku domas – kur jūs skatījāties, kāpēc jūs tur nerīkojāties tajā laikā, kad to ceļu taisīja?”
Ziņas par nepiemēroti izbūvētiem ceļiem un nobrauktuvēm regulāri saņem arī biedrībā “Zemnieku saeima”. Kā atklāja tās valdes loceklis Mārtiņš Trons, rast risinājumu šādos gadījumos līdz šim izdevies reti. Svarīgs būtu ciešāks kontakts starp ceļu uzturētājiem un ceļu piegulošo platību īpašniekiem.
“Mums arvien vairāk nāksies iemācīties braukt pa šaurākiem lauku ceļiem un samainīties tādās kā kabatās, bet tajā pašā laikā, es domāju, ja mēs ieguldām miljonus ceļu rekonstrukcijās, renovācijās, nu tomēr tiem cilvēkiem, kas projektē, kas būvē, ir jāsaprot arī reālās iedzīvotāju, uzņēmēju vēlmes. Ir bijuši dažādi gadījumi, kad nobraucamais ceļš ir pret stabu uzbūvēts, pret kupicu vai tas ir tik stāvs, ka vienkārši tur nevar, kā saka, smagā tehnika uzbraukt,” atzīmēja Trons.
Uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” norādīja, ka pērn, veicot ceļa seguma atjaunošanu, ceļa un nobrauktuvju parametri izbūvēti atbilstoši projektā noteiktajiem nosacījumiem. Turpretī, ja piegulošo zemju īpašniekiem nepieciešams mainīt nobrauktuvju parametrus, būvdarbi viņiem jāveic par saviem līdzekļiem, saskaņojot tos ar “Latvijas Valsts ceļiem”.
