Latvijas Radio: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek studentu uzņemšana. Vai šogad ir citādākas tendences salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem saistībā ar studējošo interesi, ģeogrāfiju, centralizēto eksāmenu rezultātiem?
Iveta Mietule: Šogad tik tiešām ir citādas tendences, visādā ziņā patīkamas. Mēs pat nebijām gaidījuši. Pirmās kārtas pieteikumu uzņemšana ir beigusies, un rezultāts tāds, ka mums pirmajā kārtā ir tik daudz kā iepriekšējo reizi bija 2012.gadā. Tie ir gadi, kad bija ļoti daudz pieteikumu.
Un mēs esam ļoti gandarīti, cik daudz ir pieteikušies.
Budžeta vietas mums praktiski ar pirmo prioritāti būs aizpildītas, kaut arī līgumu slēgšana sāksies tikai 10.augustā.
Kā jūs to varat skaidrot, kāpēc interese ir tik liela?
Es domāju - viens no iemesliem ir varbūt arī šie ārējie apstākļi, ka cilvēki apzinās kaut kādus drošības aspektus un to, ka tu vari būt tuvāk mājām. Bet noteikti tas ir arī, pateicoties mūsu reklāmām, pateicoties mūsu studiju programmām. Un, manuprāt, labākā reklāma ir arī tad, ja studenti nāk pēc absolventu ieteikumiem, un tas šobrīd ir ļoti izteikti.
Vai šobrīd varat ko teikt par centralizēto eksāmenu rezultātiem saistībā ar to, ka bija attālinātās mācības, vai ir zemāki šie rādītāji?
Manuprāt, būtiski nekas neatšķiras. Ņemot vērā, ka mums ir sava vidusskola, Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola, tad šobrīd mēs esam ceturtajā vietā Latvijā pēc matemātikas eksāmenu vērtējumiem. Manuprāt, varbūt šis te uztraukums par martu, aprīli lika cilvēkiem kaut kādā ziņā mobilizēties, un tie rezultāti tiešām nav slikti. Mēs pat esam ļoti gandarīti ar matemātikas rezultātiem tieši savai vidusskolai.
Kuras studiju programmas ir vispieprasītākās šogad?
Šobrīd praktiski ir grūti izdalīt, protams, inženierzinātnes. Tajā pašā laikā visi apzinās arī sociālo zinātņu lomu, ņemot vērā, ka tur tiek iegūtas tās vispārējās kompetences, kas šobrīd, manuprāt, vajadzīgas darba tirgū. Tā ir spēja strādāt komandā, spēja risināt problēmas. Tāpat tās ir valodas, tās ir IT kompetences, un arī uz pedagoģijas programmām šobrīd ļoti liels pieprasījums ir. Arī uz pirmā līmeņa studiju programmām, tāpat uz tādām radošām kā, piemēram, dizains ir pieprasījums. Kā es teicu,
mums praktiski ar pirmo prioritāti gandrīz ir aizpildītas budžeta vietas.
Protams, līgumu slēgšana vēl priekšā, bet kāds arī atkritīs, kāds varbūt izdomās, ka viņš tomēr otro prioritāti izvēlās. Noteikti dažas budžeta vietas arī vēl būs pēc šīs līguma slēgšanas.
Cik daudz ir šajā gadā budžeta vietu akadēmijai, tikpat daudz, cik pērn, vai ir kaut kas mainījies?
Apmēram tikpat, 300 pāri. Un vienīgi ir sadalījums pa programmām, jo augstskolas ir tiesīgas studiju virzienā 10% ietvaros pārdalīt budžeta vietas starp studiju programmām.
Vēl atgriežoties par šo skaitli, cik jau šobrīd ir pieteikušies? Jūs teicāt, ka tas ir pārsteigums jums pašiem.
Tur nepilni 300, bet tas ir tikai pirmo pieteikumu, kas ir, jo ir arī, kas mūs ir uzrādījuši kā otro prioritāti, trešo prioritāti, un šis skaitlis ir vairākkārt lielāks. Bet tieši ar pirmo prioritāti, kas konkrēti, kā pirmo prioritāti ir uzrādījuši Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas kādu no studiju programmām, tad viņi nepilni 300. Un, kā es teicu, tas ir ļoti labs rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
Kā ir ar ārvalstu studentiem, vai piesakās studijām? Un kā jūs prognozējat, vai Covid-19 ietekmēs ārvalstu studējošo interesi un iespējas studēt Latvijā, Rēzeknē?
Interese šobrīd ir. Tajā pašā laikā ir jāuzteic Izglītības un zinātnes ministriju, kura šogad atļāva pašām augstskolām veikt angļu valodas testēšanu, līdz ar to nav jāprasa Toefl testi, jo arī ar to bija problēmas, nokārtot šos testus,. Bet tajā pašā laikā mēs saprotam, ka problēmas ir ar pārvietošanos, problēmas ir ar neprognozējamo situāciju saistībā ar šo Covid-19 vīrusu.
Mēs nezinām, kāds būs septembris, oktobris, tāpēc mēs varbūt pat vairāk orientējamies uz uzņemšanu janvārī.
Tas ir, kad sākas studijas no februāra, kad varbūt tā situācija būs nedaudz prognozējamāka.
Bet interesē, jūs teicāt, ir. No kurām valstīm?
Šobrīd no Uzbekistānas, no Āzijas valstīm. Un ir arī interese tiem studentiem, kuri ir Latvijā pabeiguši bakalauru studijas, bet vēlas turpināt maģistra studijas šeit, Latvijā. Kādas tieši programmas interesē ārvalstu studējošos? Tā ir vadībzinātne, tās ir datorsistēmas.
Kā vispār kopumā mainījušās studiju programmas akadēmijā pēdējos gados? No kā esat atteikušies, redzot, ka tas nav aktuāli, un ko esat jaunu ieviesuši?
Atsevišķas programmas mēs esam konsolidējuši. Savukārt būtiskākais, kas šogad ir bijis, tas ir, visās augstskolās, kuras realizē pedagoģijas programmas, ir izveidotas pilnīgi jaunas pedagoģijas programmas, un mēs šobrīd esam licenzējuši jaunās pedagoģijas programmas.
Ar ko jaunās programmas atšķiras no iepriekšējām?
Šīs programmas ir sadalītas pa līmeņiem: pamatizglītības skolotājs, sākumskolas skolotājs, pirmsskolas izglītības skolotājs. Šīs programmas tika izveidotas, kopīgi strādājot Latvijas Universitātei, Liepājas Universitātei, Daugavpils Universitātei, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai, finansēts Eiropas projekts, kura rezultātā ir izveidotas programmas, kuras pēc sava satura ir diezgan līdzīgas, tika pieaicināti labākie eksperti, lai šīs programmas atbilstu šīs dienas prasībām. Jo mēs saprotam, ka vidusskolas pāriet uz jaunu apmācības modeli, līdz ar to arī skolotāju sagatavošanai ir jābūt citādai, atbilstoši šodienas prasībām.
Šis jaunums ir jaunās pedagoģijas programmas. Vai vēl kas?
Esam izveidojuši doktorantūras programmu “Ekonomikā un uzņēmējdarbībā”. Tāpat atsevišķās programmās esam veikuši būtiskas izmaiņas gan pēc darba devēju ierosinājumiem, gan arī pēc absolventu aptaujām. Mans viedoklis ir, ka programmas ir pietiekoši regulāri ir jāpilnveido, jo tik tiešām pasaule apkārt mums mainās ļoti strauji, un augstskolai ir jātiek tam līdzi.
Atskatoties uz laiku pirms pāris mēnešiem, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19, kā jūs tagad varat teikt, studijām notiekot attālināti, cik tās bija kvalitatīvas? Un vai studiju kursi tika līdzvērtīgi apgūti studijām klātienē?
Protams, ārkārtas situācijā no sabiedrības veselības viedokļa bija visādā ziņā apdraudējums, bet studiju procesam un ne tikai augstskolās, bet arī izglītības iestādēs sabiedriskajā sektorā kopumā, tas bija tāds, manuprāt, labs grūdiens pozitīvā nozīmē.
Mēs tik tiešām digitāli augām tik strauji, kā mēs to nevarētu izdarīt varbūt gada laikā, jo bija nedēļas laikā jāmobilizējas un jānodrošina šis process.
Atvieglojums bija tas arī, ka studiju process jau bija sācies no februāra, mēs marta vidū praktiski nonācām šajā situācijā. Un mēs tiešām apguvām programmas, kuras var ļoti veiksmīgi izmantot tiešsaistē, to pašu - "Microsoft teams", "Zoom". Un var notikt lekcijas, arī attālināti esot, šajās digitālajās istabās sadalīt studentus, un notikt grupu darbi. Tāpēc, manuprāt, rezultāts ļoti patīkams. Pat tad, kad mēs maija sākumā piedāvājām, kā būs ar maģistra un diplomdarba aizstāvēšanu. Pirmās domas bija - nu nē, mēs nodrošināsim, protams, atsevišķas telpas, kur var ierasties students un pieslēgsim komisiju un tamlīdzīgi. Tad, kad mēs to visu pamēģinām priekšaizstāvēšanā, tad studenti teica: nē, mēs arī aizstāvēt esam gatavi attālināti. Digitālās kompetences apguva visiem.
Bet šī studiju programma, jūsuprāt, līdzvērtīgi tika apgūta attālināti, tāpat ja tas notiktu klātienē?
Es domāju, ka vairumā gadījumu jā, jo mums pamatā bija tā, ja lekcija ir paredzēta, piemēram, ceturtdien pulksten vienpadsmitos, tad ‘"Teams" tika saslēgti visi studenti un notika lekcijas, notika diskusijas, viss notika.
Studijām esot attālināti, kā tas ietekmēja finanses? Vai ir kaut kādi ietaupījumi vai gluži pretēji - bija nepieciešams papildu finanšu līdzekļus ieguldīt?
Ņemot vērā, ka tie bija divi mēneši, tad nekas jau būtiski nemainījās, darba samaksas ir tādas pašas.
Mums noteikti mazāk ieņēmumu dienesta viesnīcā, ņemot vērā to, ka Latvijas studenti dzīvoja mājās. Varbūt nedaudz ietaupījums ir tas, ka mums pašiem ļoti daudzas sanāksmes, kaut kādi pilnveidošanas semināri notika attālināti. Mēs arī kaut ko ieekonomējām uz ceļa izdevumiem, komandējuma izdevumiem.
Bet lieli ietaupījumi nav?
Noteikti, ka nē. Un, protams, tālāk ir jādomā vēl par dažādu tehnoloģiju attīstību, varbūt atsevišķi programmu iegādi, kas noteikti varbūt tiks risināts arī Latvijā ministrijā centralizēti tieši tāpat kā vidējā izglītībā.
Ko šajā ārkārtējā laikā darīja ārvalstu studējošie - viņi palika Rēzeknē, viņi devās atpakaļ uz savu mītnes zemi?
Pamatā studenti palika šeit. Protams, bija risks, jo viņi dzīvoja dienesta viesnīcā, mēs saprotam, ka viņi pārvietojas, viņi ir pilsētā un kāds arī atgriežas no Rīgas. Mums tiešām bija ļoti svarīgi noturēt šo situāciju, lai mums nav šo saslimšanu, un mums arī nebija. Tāpat bija svarīgi studentiem nodrošināt sociālās aktivitātes dienesta viesnīcā, varbūt nedaudz bija kaut kādas informācijas trūkums, kas būs un kā būs, jo mums pašiem visiem taču bija neziņa, it īpaši pirmajā mēnesī, mums tas tik tiešām ļoti sekmīgi izdevās. Studenti bija šeit. Daudzi pat tikai tagad, jūlijā, aizbrauca projām uz tām valstīm, kur bija sarežģītāk gan nokļūšana, gan arī šī te epidemioloģiskā situācija nebija labvēlīga. Bet mēs ieguldījām gan sporta trenažieros un visādā citādā aprīkojumā, lai veidotu sadzīvi daudz patīkamāku studentiem, bet tiešām viņi pie mums bija lielā skaitā un veiksmīgi tikām galā lielākā.
Tātad lielākā daļa palika Rēzeknē?
Jā, gan ārvalstu, gan "Erasmus" studenti, piemēram, studenti no Polijas mums bija gandrīz 20 cilvēki, visi bija šeit.
Kā gatavojaties uzsākt jauno studiju gadu, tas notiks attālināti vai klātienē?
Šobrīd arī ministrijā vēl top vadlīnijas par studiju procesu augstākajā izglītībā, pamatā augstskolām diezgan liela brīvība. Mēs septembrī plānojam uzsākt klātienē. Protams, ievērojot visus epidemioloģiskos nosacījumus, kas būs tajā brīdī aktuāli.
Bet, manuprāt, ir ļoti svarīgi septembrī, oktobrī vismaz noturēt klātienē, kad izveidojas grupas, izveidojas kolektīvi.
It īpaši tas ir aktuāli pirmajiem kursiem, jo vecākajiem kursiem jau pēc pagājušā pusgada ir pieredze, bet pirmajiem kursiem šim studiju procesam jābūt normālā ritmā, jo būtiska ir arī saskarsme.
Bet jūs plānojat, ka ne tikai pirmo kursu studenti, bet visi studijas atsāks klātienē?
Jā, visi pirmajā septembrī atsāksim studijas klātienē, jo arī telpas mums ļauj, jo Latvijā laikam augstākajai izglītībai ir vismazāk problēmu. Infrastruktūra ir paredzēta uz 160 tūkstošiem studentu, bet Latvijā ir tikai 80 tūkstoši, tāpēc telpas ir pietiekoši lielas. Ir programmas, kas mācās no rītiem, ir kas vakarā, sestdien, svētdien, tāpēc tā nav problēma.
