Līdz tam laikam visiem ES pilsoņiem nepieciešams nokārtot jauno rezidenta statusu, angliski – "settled" vai "presettled" statusu. Jaunākie britu dati rāda, ka jaunajam statusam jau pieteikušies 82 700 Latvijas valstspiederīgo, kas ir apmēram divas trešdaļas no 117 000.
Jānis Ķemers dzīvo Anglijā jau 11 gadus, pēc diviem mēnešiem svinēs 60 gadu jubileju. Jānis jauno rezidenta statusu jau saņēmis pagājušogad. Ērtāk to bija nokārtot aprīlī, maijā, vēl arī vasarā, kad dažu dienu laikā piešķīra statusu. Tagad cilvēki gaida jau divus mēnešus un uztraucas, vai tas statuss būs vai ne.
Tiem, kuri valstī nodzīvojuši piecus un vairāk gadus, pienākas rezidenta statuss, bet tiem, kuri Lielbritānijā dzīvo mazāk par pieciem gadiem vai pat tikko ieradušies, tiek piešķirts pirmsrezidenta statuss. Iekšlietu ministrija saņem datus no valsts datubāzēm, tādēļ tiem, kuri visu laiku bez pārtraukuma oficiāli strādājuši, statuss tiek piešķirts bez aizķeršanās. Pārējiem var nākties meklēt dokumentus, lai pierādītu atrašanos valstī. Jānis tādus gadījumus zina vairākus.
"Tur vairāk problēmu ir sievietēm, tāpēc ka viņas ir reizēm strādājušas, reizēm bērnus kopušas, reizēm viens darbs, otrs darbs, tad tas nodokļu maksāšanas periods ir sadrumstalots, un nevar tai kopējā sistēmā saskaitīt to laiku, ko viņa ir pavadījusi Lielbritānijā," stāsta Jānis.
Latviešu tirdzniecības kameras Lielbritānijai līdzdibinātājs un direktors Helmuts Meškonis dzīvo Anglijā jau 11 gadus, viņa un divu meitu pieteikumi rezidenta statusam šobrīd tiek izskatīti, taču daļa ģimenes jau statusu ieguvusi. Helmuts ir drošs gan par jaunā statusa saņemšanu, gan par savas ģimenes nākotni.
"Neaizmirsīsim tomēr, ka Lielbritānija ir viena no bagātākajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir ļoti spēcīga sava vietēja valūta, un britu mārciņa ir viena no pasaules topa valūtām arī šodien. Skatoties no šī skatu punkta un zinot Lielbritānijas banku ietekmi, es domāju, viss būs kārtībā, un tā arī lielākā daļa manu draugu domā," pauž Helmuts.
Helmuts gan neapgalvo, ka visi jūtas droši. "Ir daži paziņas, kas strādā mazkvalificētus darbus, un šo paziņu starpā dažkārt parādās ļoti lieli uztraukumi, un tie visbiežāk ir saistīti ar to, ka viņi redz - daļa no uzņēmumiem veras ciet. Ir daļa, kas veras ciet, ir daļa, kas veras vaļā. Un tomēr cilvēks uztraucas par savu darbu, un ir apstākļi, kurus viņš nespēj ietekmēt, tātad - ja tas ir breksits un ja breksitu var vainot, tad jā, tad ir kaut kādi uztraukumi. Bet lielākoties uztraukumu nav," atzīst Helmuts.
Arī Jāņa Ķemera darbavietā Norhamptonā, pasaulē lielākajā sendviču rūpnīcā "Green Core", eiropieši īpaši nesatraucas. "Mēs šeit jūtamies droši. Darbavietas tāpat - cik to bija, tik ir, algas - kādas bija, tādas ir un nedaudz arī ceļas. Nedaudz cenas ceļas Latvijas, Lietuvas, Ukrainas precēm, šeit to preču pieejamība ir ļoti liela, ir 10 veikali, pēdējā gada laikā vēl no jauna ir radušies rumāņu veikali. Par projām braukšanu latvieši nedomā, arī pensionāri nedomā no šejienes braukt projām," stāsta Jānis.
Ir dzirdēti gadījumi, kad darba devēji, izīrētāji un pat slimnīcas pieprasa šo jauno statusu, taču Lielbritānijas Iekšlietu ministrija atgādina, ka tas nav īsti likumīgi. Jaunais statuss tiek piešķirts gandrīz visiem, kuri to pieprasa, taču var gadīties neparedzētas aizkavēšanās ar pierādījumiem, tādēļ tautieši tiek aicināti pieteikšanos rezidenta statusam neatlikt uz pēdējo brīdi.
