No tā dēvēto ““Rīdzenes” sarunu varoņiem aktīvajā politikā vairs darbojas tikai nedaudzi, un likumsakarīgi, ka tieši viņu vārdi arī politiskās atbildības kontekstā tiek locīti visbiežāk. Viens no viņiem ir Lembergs, bet otrs – Dūklavs, kurš, kā redzams kādā no publiskotajiem sarunu fragmentiem,
savulaik lūdzis palīdzību Aināram Šleseram, lai, Dūklava paša vārdiem, par “15 ļimončikiem” notirgotu vairākus viņa kompanjoniem un par 10% arī Dūklavam pašam piederošos zem svešām “famīlijām” reģistrētus zemes gabalus Rīgas ostā.
Šis sarunu fragments radījis aizdomas par to, ka Dūklavam pieder īpašumi, ko viņš nav norādījis savā amatpersonas deklarācijā. Dūklavs pats to noliedz, un sola, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsāktā pārbaude viņa teikto apstiprinās. Arī partija reaģējusi atturīgi, aicinot sagaidīt KNAB pārbaudes rezultātus, premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība), dodoties vizītē uz Vāciju, Ministru prezidenta pienākumus uzticēja tieši Dūklavam, bet Valsts prezidents aicinājis sarunās iesaistītos katru pašu izvērtēt savu atbildību.
Tagad otra augstākā valsts amatpersona – Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece – aicinājusi Dūklavu demisionēt.
“Politiskās atbildības principi arī Latvijā noteiktu to, ka Dūklava kungam būtu jāatkāpjas no amata, jo situācija ir izveidojusies traģikomiska. No vienas puses, Dūklava kungs neapšauba, ka viņš to būtu teicis un neapšauba autentiskumu. Viņš ir vērsies KNAB un drošības iestādēs, lai tās pārbaudītu viņa īpašumtiesības. bet tajā pašā laikā ir tas, ko viņš ir teicis un no tā viņš neatkāpjas (..) ZZS šo situāciju pozicionē kā valdības stabilitātes jautājumu, un valdībai jāizdara lielas lietas – jāapstiprina nodokļu reforma, pēc tam jāveido budžets,” saka Mūrniece.
Arī “Vienotības” Saeimas frakcija jau aicinājusi ZZS apsvērt iespēju mainīt zemkopības ministru, bet nesekmīgi.
“Kopš valsts atjaunošanas tradīciju, ka politiķiem, kad pār viņiem ir aizdomu ēna, ir jāatkāpjas, neesam iedibinājuši. Tas attiecas ne tikai uz šo situāciju, arī uz “Vienotības” politiķiem. [Bijušais ekonomikas ministrs] Artis Kampars neatkāpās, kad parādījās informācija par viņa deklarāciju un slaveno naudu par “tumbačku”, [bijusī iekšlietu ministre] Linda Mūrniece par gadījumiem, kas notika Rēzeknē, tāpat zināmie gadījumi – [bijušais iekšlietu ministrs – vēl pirms “Vienotības” laikiem Ģirts Valdis] Kristovskis neatkāpās labprātīgi, bet kad premjers [Māris] Gailis viņam to palūdza, [iekšlietu ministrs Dainis] Turlais pēc traģēdijas Talsos, kad [tā laika premjers Andris] Šķēle palūdza,” norāda partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”).
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Mūrnieces aicinājumu ceturtdien, 27. jūlijā, izvairījās komentēt. “Mums šis absolūti nav prioritātes jautājums.
Mums šodien jāpieņem reformas. Tās ir svarīgas lietas,” viņš nosaka.
Bet pats Dūklavs telefonsarunā norādīja, ka Mūrniece izteikusies neapdomīgi.
“Nu, kas man tur ko komentēt par Mūrnieces kundzi... Ja Mūrnieces kundze būtu privātpersona, viņa tā varētu komentēt, ja viņa ir Saeimas spīkere, viņai būtu jāpadomā, ko viņa komentē,” saka Dūklavs. “Ja viņa tā saka, vajadzētu arī pavērtēt savu partiju, savus cilvēkus, kā viņiem veicas vai neveicas ar dažādiem jautājumiem, un tad jau korektāk būtu,” pikts ir zemkopības ministrs.
Savu atbildību viņš neredz. “Es uzskatu, ka es neko tādu neesmu runājis, kas ir pretvalstisks, kas ir pretrunā ar mūsu partijas uzstādījumiem. Ja es privāti esmu runājis par privātas kompānijas jautājumiem ar vienu cilvēku, kuru Latvijā uzskata par citā vārdā saucamu, tad, piedodiet, vai viņš ir ārpus likuma pasludināts cilvēks, ka ar viņu nevar runāties? (..) Es arī izvērtēšu, vai man nav jāgriežas tiesībsargājošās institūcijās un varbūt tiesā par šo jautājumu (..) Es neuzskatu, ka man ir jāatkāpjas, jo es neko neesmu darījis,” viņš noskalda.
Vaicāts par zemes ostā piederību un it kā “Rīdzenes” sarunās pausto gatavību to pārdot, viņš atbild. “Piedodiet, biznesa sarunās daudz kas tiek pateikts (..) Varbūt tā ir zināma “pafleitēšana”, lai savu sarunu partneri ieinteresētu palīdzēt,” saka Dūklavs.
Jautāts, vai viņam kādreiz ir piederējuši 10% no zemes, kas reģistrēta uz citu cilvēku vārda, viņš atbild: “Protams, nekad nav piederējuši!”
Plašākus komentārus Dūklavs sola sniegt pēc KNAB pārbaudes beigām.
Jau vēstīts, ka žurnāls "Ir" publicējis “Rīdzenes sarunas”, kurās vairāku gadu garumā fiksēts Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un viņiem tuva loka personu teiktais. Vienā no sarunām tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers –, kā arī pazīstami uzņēmēji pārrunā ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.
Savukārt otrajās sarunās apspriesta augstu amatpersonu gāšana. Visbeidzot, trešajās sarunās oligarhi apsprieda, kā pārņemt varu medijos. Tāpat žurnāls publicētajos sarunu atšifrējumos atklāts, kā politiķi kaluši plānus par sev labvēlīga mediju tīkla būvēšanu. Sarunās tiek spriests, kurus žurnālistus paturēt darbā un kurus atlaist oligarhu pārņemtajā laikrakstā “Diena” un kādiem nolūkiem un vēstījumiem izmantot, piemēram, “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, kas piederot sarunās uzvārdā nenosauktajam Aivaram. Izskan arī runas par toreizējo vēlmi “sakārtot” sabiedriskos medijos, īpaši Latvijas Televīziju, lai nodrošinātu sev vēlamu ziņu parādīšanos tās saturā.
Tostarp sarunās piedalījās tagadējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība), un plašu rezonansi raisīja tas, ka jūlija sākumā premjera īslaicīgās prombūtnes laikā Dūklavs uzņēmās viņa pienākumus.
Ziņots arī, ka pēc žurnāla "Ir" publiskotajām vairāku politiķu sarunām viesnīcā "Rīdzene" par ietekmes sfērām dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atklāja - daļa publiskoto sarunu nemaz nebija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā krimināllietā, kuru pierādījumu trūkuma dēļ prokuratūra un paši izmeklētāji.
Reaģējot uz to, KNAB jaunais priekšnieks Jēkabs Straume nesolīja atjaunot izmeklēšanu lietā, taču KNAB solīja pārbaudīt sarunu autentiskumu, iespējamo noplūdi un arī sarunās izpausto informāciju.
Plašu rezonansi izraisīja arī Saeimas lēmums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju ""Rīdzenes" sarunu" ievēlēja Ingunu Sudrabu ("No sirds Latvijai"), kura pati ir minēta šajās sarunās.
