Juris ar sievu, sievasmāti un diviem bērniem dzīvo dzīvoklī, kas zaudēts maksātnespējas procesā. Tiesu izpildītājs jau vairākkārt nācis viņus izlikt no dzīvokļa, tāpēc, kad viņš ierodas atkal, Juris durvis vaļā never.
“Es netaisīšu durvis. Tiesu izpildītājs nerespektē citas tiesas lēmumu, ka šeit dzīvo vecs cilvēks,” paziņoja Juris, kurš protestē pret izlikšanu no dzīvokļa.
Tiesu izpildītājs šos pārmetumus noraida un arī dzīvokļa pircējs, kurš dzīvokli izsolē iegādājies vēl pērnā gada vasarā, uzskata, ka ģimene acīmredzot nebija domājusi, ka maksātnespēja nozīmēs ne tikai atbrīvošanos no parāda, bet arī dzīvokļa zaudēšanu.
“Es piedāvāju naudu, piedāvāju citu īres dzīvokli, kur viņiem pārvākties. Juris vairākas reizes no tā attiecās, līdzīgus piedāvājumus pēc tam izteicu vairākkārt. Ir pagājis jau pusgads no izsoles, un nekādi neizdodas atrisināt šo problēmu,” stāstīja jaunais dzīvokļa īpašnieks.
Tā kā sarunas bijušas nesekmīgas, durvis uzlauza.
Tomēr Juris bija gatavs galējai rīcībai. Kad ieradās viņa izsauktie policisti, vīrietis viņus sagaidīja ar nazi pie kakla.
Policisti vīrieti mēģināja nomierināt un izpildīja arī prasību - pierakstīt viņa diktēto iesniegumu par kriminālprocesa ierosināšanu saistībā ar patvaļīgu durvju bojāšanu. Ar nelielu viltību, izmantojot brīdi, kad vīrietim iesniegumu vajadzēja parakstīt, traģēdiju izdevās novērst un vīrieti aizveda uz slimnīcu.
Pirmdien jau vīrietis bija ārā no slimnīcas, atgriezies dzīvesvietā, kurā tagad nomainīta atslēga un ir apņēmības pilns izcīnīt tiesības savā mājā palikt.
Maksātnespējas process nav tikai tikšana vaļā no parādiem
Latvijas Kredītņēmēju asociācijā atzīt - šis ir spilgtākais, taču ne vienīgais gadījums, kad sperts izmisuma solis par parādiem zaudēta īpašuma dēļ. Cerībā, ka tas atrisinās finanšu problēmas, cilvēki maksātnespēju pieprasa arvien biežāk. Statistika liecina, ka kopš 2009. gada, kad šāda iespēja dota, ierosināti 5630 privātpesronu maksātnespējas procesi. No tiem šogad - jau 520.
Līdz šim pabeigtas 1200 fizisko personu maksātnespējas lietas. Dažas lietas izbeigtas nepildītu saistību dēļ, taču vairumā gadījumu tas nozīmē, ka cilvēks no parādiem kļuvis brīvs. Tomēr speciālisti atgādina - maksātnespējas process nav viegls un cilvēkam jārēķinās ar apgrūtinājumiem.
Lai cik vilinoša būtu vēlme tikt vaļā no parādiem, maksātnespējas process ir nopietns solis, uzsver Maksātnespējas administratoru asociācijā.
“Reālā situācija ir tāda, ka tā nav tikai dāvana no valsts, ka personai ir iespēja atbrīvoties no parādsaistībām, bet tas ietver arī parādnieka pienākumus, un tikai tad, ja parādnieks šos pienākumus ir godprātīgi pildījis, tikai tādā gadījumā viņš var pretendēt uz atbrīvošanu no pēc maksātnespējas procesa atlikušajām parādsaistībām,” skaidroja Latvijas Maksātnespējas administratoru asociācijas pārstāvis Uldis Apsītis.
Parādu segšanai maksātnespējas procesa laikā tiek pārdota visa fiziskās personas manta, arī dzīvoklis vai māja. Bet, kad manta pārdota, vismaz gada garumā parādniekam vēl jāmaksā viena trešā daļa no ienākumiem.
“Vienīgais izņēmums, ko persona var saglabāt, ir tā manta, kas nepieciešama ienākumu gūšanai. Piemēram, ja persona ir taksometra šoferis un pats strādā ar savu automašīnu, tad viņa mašīna varētu netikt pārdota, jo tā ir nepieciešama, lai gūtu ienākumus,” norādīja Apsītis.
Ja ģimenē, kuru maksātnespējas dēļ izliek no dzīvokļa, ir bērni, pašvaldībai būtu jāpiedāvā dzīvesvieta. Latvijas Kredītņēmēju asociācijas vadītājs Jānis Āboliņš gan norādīja - realitātē tas ne vienmēr ir risinājums.
“No sistēmiskā viedokļa, neviens jau nepasargā tos cilvēkus no tā, ka viņus izliek no dzīvokļa. Tiesu izpildītājam, protams, ir visas tiesības un nekas nespēj viņu no tā atturēt. Ja cilvēku izliek ar visu ģimeni laukā, tad vienīgais risinājums ir šai ģimenei saņemt telpas sociālā mājā, bet pēc būtības, ja pašvaldībām šādu iespēju nav, pašvaldība pasaka - jūs būsiet 45. rindā, gaidiet savu rindu. Dzīves realitāte ir tāda, ka cilvēki ar ģimenēm var dzīvot uz soliņa, zem tilta vai vēl kaut kur,” stāstīja Āboliņš.
Rīgas pašvaldībā gan saka - neviens uz ielas nepaliek. Ja ģimeni izliek parādu dēļ, tostarp, ja dzīvoklis zaudēts maksātnespējas procesa rezultātā, telpas tiek nodrošinātas izlikšanas dienā.
Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes priekšnieka vietniece Sarmīte Ivbule gan skaidroja, ka pastāv zināmi ierobežojumi - izsolē pārdotajam mājoklim ir jābūt vienīgajam īpašumam. Ja maksātnespēja ir ierosināta neveiksmīga biznesa dēļ, arī šis gadījums neatbilst tam, ka pašvaldība sniedz palīdzību. Bet, ja ģimenē ir vismaz viens bērns un tā ir maznodrošināta, tad ģimeni reģistrē palīdzības reģistrā neatliekamās palīdzības sniegšanai.
Piešķiramās telpas gan ir tikai ar daļējām ērtībām. Pašvaldībā norāda - tā ir minimālā palīdzība, kas domāta pārejas brīdim, kad ģimene var atsperties un sākt īrēt labāku dzīvesvietu.
