ĪSUMĀ:
- Mēnesi pēc ugunsgrēka riepas no Grāpju pussalas joprojām nav aizvāktas.
- Bet Vides dienests ar videonovērošanu fiksēja auto, no kuriem izmeta riepas.
- Vainīgajiem pieprasīti paskaidrojumi.
- Tāpat VVD atklāja gan nelikumīgu servisu, gan atkritumu pieņēmējus bez licences.
- Ēkas īpašniekam 1500 eiro sods par nesakoptu teritoriju; uzņēmums to pārsūdzēja.
- Līgumu par zemes piespiedu nomu uzņēmums nav parakstījis vispār.
- Par zemes piederību notiek tiesāšanās, firma par zemi neuzņemas atbildību.
- Arī dome nesteidz sakārtot teritoriju, jo šaubās, ka izdosies iztērēto atgūt.
- Tiesas ceļā dome cer sadalīt gabalu, ļaujot izpirkt zemi zem ēkām, pārējo paturot savā īpašumā.
Apritējis tieši mēnesis kopš riepu ugunsgrēka Austuves ielā, taču joprojām nav izdarīts tieši nekas, lai riepas no turienes aizvāktu.
Tikmēr, šķetinot šo lietu, Valsts vides dienestam (VVD) tomēr ir pamatīgs ķēriens. Riepu izmetēji nav zinājuši, ka teritorijā notiekošo filmē videonovērošanas kameras, un tās ļauj identificēt arī numurzīmes tiem auto, no kuriem riepas meta pāri sētai.
“Inspektori noskatījās šos ierakstus. Un tur pārkāpējs ir ieraudzīts. Viņam tiek vaicāti paskaidrojumi,” pastāstīja VD pārstāve Maruta Bukleviča.
Savukārt, veicot pārbaudi blakus esošajos uzņēmumos un autoservisos, atklāts gan nelikumīgs serviss, gan atkritumu pieņēmēji bez licences.
“Tiek risināts jautājums par to, ka darbība tiek apturēta. Otrs potenciālais pārkāpējs, kas varētu būt vainojams pie tā, ka ir tik daudz atkritumu, ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, kas darbojas bez jebkādas atļaujas,” pastāstīja Bukleviča.
Ēku īpašniekam - uzņēmumam “JGD Investments” - Pašvaldības policija noformējusi vairākus protokolus par piemēsloto un nesakopto teritoriju.
Aprīlī par bīstamajām ēkām, kurās var iekļūt jebkurš, un nesakārtoto teritoriju ēku saimniekam uzlikts sods – kopā 1500 eiro. Īpašnieks sodu ir pārsūdzējis, bet līgumu par zemes piespiedu nomu nav parakstījis vispār.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe stāstīja, ka būves pieder vienai personai, bet zeme ir pašvaldības īpašumā, tāpēc domes Īpašuma departaments licis parakstīt līgumu par zemi un piespiedu nomu, bet tas nav parakstīts.
“Līdz ar to sadarbība nav veiksmīga,” rezumēja Piņķe.
Tiesvedība par to, kuram tad īsti pieder šis īpašums, ilgst gadiem. Uzņēmuma advokāts Gints Vilgerts paudis, ka zeme nekad nav bijusi uzņēmuma īpašums un līdz ar to uzņēmums nevar par to uzņemties atbildību.
Taču vismaz pagaidām pašvaldība teritoriju par saviem līdzekļiem sakārtot nesteidzas, jo apšauba, ka tos izdosies atgūt.
Tiesas ceļā Rīgas dome cer sadalīt arī šo nepilnu 7 hektāru lielo zemes gabalu, ļaujot izpirkt zemi, kas atrodas zem ēkām, bet visu pārējo paturot pilsētas īpašumā.
Līdz ar to, visticamāk, arī riepas te paliks tik ilgi, kamēr abi strīdnieki – pašvaldība un firma – tiesas ceļā novilks robežlīniju.
KONTEKSTS:
Jūnija sākumā degušās riepas Rīgā, Austuves ielā, ļāvušas atklāt kārtējo nelegālo riepu izgāztuvi galvaspilsētā, tieši pie Daugavas. Bijušajā ūdens attīrīšanas stacijas teritorijā ir ne vien riepu kapsēta, bet arī bīstamas akas bez vākiem un milzu baseini. Zeme Grāpju pussalā pieder pašvaldībai, ēkas – privātam uzņēmumam.
Par šo nepilnus 7 hektārus lielo teritoriju Grāpju pussalā gadiem turpinās tiesvedība. Pirms 12 gadiem tieši par darījumiem šajā teritorijā, kas nesuši zaudējumus pašvaldībai, amatu zaudēja “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Uldis Bambe. Zeme pieder Rīgas domei, žogs un būves - uzņēmumiem, kam mainās nosaukumi, bet ne īpašnieki.
