Plāno būvēt īpašu māju
Biedrība plāno izveidot māju, kur patstāvīgi dzīvot jauniešiem ar īpašām vajadzībām. “Mēs cenšamies izveidot Latvijā jaunu, inovatīvu, mūsdienīgu pakalpojumu – grupu māju jauniem cilvēkiem ar ļoti smagiem attīstības traucējumiem,” pastāstīja biedrības „Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” valdes priekšsēdētāja Inga Šķestere.
Māja plānota 16 jauniem cilvēkiem. Patlaban jaunieši dzīvo ģimenēs, bet viņu vecāki noveco un nogurst, un pienāks diena, kad vecāki vairs nespēs par viņiem parūpēties. Kā skaidroja Šķestere, ilgstošas aprūpes institūcijas nav tā vieta, kur mūsdienās šādiem jauniem cilvēkiem ir jāpavada sava dzīve.
“Tā kā šādi pakalpojumi nav pieejami, mēs kā nevalstiskā organizācija esam ņēmuši savās rokās iniciatīvu šādu pakalpojumu veidot,” sacīja Šķestere. Biedrībā skaidroja, ka valstij neesot tādas programmas, kas atbalstītu šādu pakalpojumu izveidi. Tādējādi jaunieši ar smagiem attīstības traucējumiem paši rīkojas – veido sveces un pelna savai nākotnei.
Atsaka nodokļa atlaidi
Biedrība ir iegādājusies zemi. Biedrības valdes locekle Dita Rituma izrādīja īpašumu: “Mēs esam mūsu jaunajā īpašumā Vībotņu ielā 2A, kuru mēs kā biedrība iegādājāmies par mūsu nopelnīto un līdzcilvēku saziedoto naudiņu vēlā rudenī. Nupat esam arī jau pirmās divas lielās talkas notalkojuši, lai šo zemes gabalu sakoptu. Mēs šobrīd stāvam vietā, kur būs māja, kur fiziski tā būs. Mums jau projektā tā ir iezīmēta, kā tas izskatās.”
Biedrība cer, ka pēc trīs gadiem jaunieši varēs ievākties savos jaunajos mitekļos.
Taču nācies saskarties ar negaidītu problēmu.
Lai gan “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” ir sabiedriska labuma organizācija, par viņu iegādāto zemes platību tiek prasīts pilns zemes nodoklis – vairāk nekā 700 eiro.
“Saskaņā ar normatīvajiem aktiem mums vajadzētu būt nodokļa atlaidei par nekustamo īpašumu, tātad par šo zemes gabalu. Mēs esam lūguši šo nodokļa atlaidi piemērot, diemžēl esam saņēmuši noraidījumu. Tas ir jautājums par likuma panta interpretāciju un to, kas tad pēc būtības ir sabiedriskais labums. Pamatojums ir tāds, ka mēs šobrīd uz šī zemes gabala neveicam nekādas darbības, kas būtu uzskatāmas par sabiedriskā labuma darbību. Bet tas, ko mēs darām – mēs izstrādājam projektu, lai izveidotu pakalpojumu cilvēkiem ar ļoti smagiem attīstības traucējumiem,” skaidroja biedrības vadītāja Šķestere.
Kamēr nedarbojas māja, atlaide nepienākas
Tomēr uzrunātā Rīgas dome ļoti skrupulozi paliek pie sava skatījuma uz likuma pantiem un saistošajiem noteikumiem. Proti, 90% nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums pienākas par īpašumu, kuru jau lieto.
“Tas nozīmē, ka šajā īpašumā faktiski jau jānotiek sabiedriskā labuma organizācijas darbībai. Ja nekustamo īpašumu ir paredzēts izmantot sabiedriskā labuma organizācijas darbības vajadzībām, ja notiek projekta attīstīšana, tad faktiskā sabiedriskā labuma organizācijas darbība konkrētajā nekustamajā īpašumā vēl nenotiek.
Piemēram, ja sabiedriskā labuma organizācija ir ieguvusi īpašumā zemi, tas vēl nenozīmē, ka uzreiz ar iegādes brīdi šis īpašums tiek izmantots sabiedriskā labuma darbībai.
Ieraksts Zemesgrāmatā norāda tikai uz to, ka sabiedriskā labuma organizācijai pieder nekustamais īpašums. Ja uz šīs zemes ir paredzēts celt ēku, kurā tikai pēc nodošanas ekspluatācijā faktiski varēs veikt sabiedriskā labuma darbības, tad ar ekspluatācijas uzsākšanas brīdi biedrība izpildīs Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.111 kritērijus, un Pārvalde piešķirs nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu,” skaidroja RD Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas nodaļas vadītāja vietniece Irēna Lāzo.
Tiesībsargs aicina meklēt risinājumu
Biedrības vadītāja ar šādu skatījumu nav mierā: “Ir vērts varbūt par šo normatīvo aktu valstij padomāt un padomāt par kritērijiem, kādiem vajadzētu būt, un ko mēs uzskatām par sabiedrisko labumu. Jo, mūsuprāt, nav nodalāma sociālā pakalpojuma sniegšana no sociālā pakalpojuma izveides. Ja sociālais pakalpojums netiek izveidots, to nav iespējams sniegt.”
Pašlaik kārtība ir šāda: ja uz iegādātā zemes gabala ir plānots būvēt māju jauniešiem ar īpašām vajadzībām un jau tiek izstrādāts būvniecības plāns, tad tās, pēc likuma burta un taisnības, vēl neskaitās sabiedriskā labuma organizācijas darbības.
Tikmēr Tiesībsarga birojā vērsa uzmanību, ka pašvaldība saistošajos noteikumos drīkst paredzēt atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļu maksātāju kategorijām.
“Līdz ar to pašvaldībām rīcības brīvība, manevra iespējas ir pietiekami plašas, lai paredzētu dažāda veida atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļu atlaidēm, tai skaitā šai organizācijai.
Un var jau arī būtiski saprast, kas tad pēc būtības ir bijis tas, kas šai konkrētajai organizācijai, kas ir tas šķērslis, kāpēc tā neatbilst šiem Ministru kabineta noteikumu kritērijiem. Varbūt tur ir kāds jautājums par tehnisku problēmu, par kaut kādu konkrētu punktu, kas pēc būtības ir iespējams atrisināt un iespējams atrisināt salīdzinoši īsā laikā. Tāpēc tas aicinājums būtu šai organizācijai vērsties pie pašvaldības un tad kopīgiem spēkiem šo situāciju risināt, sēsties pie sarunu galda, jo tādā ceļā arī var notikt kāda pozitīva virzība, vismaz mūsu ieskatā,” sacīja Tiesībsarga biroja pārstāvis Edgars Lākutis.
