“Tas ir kas neiedomājams. Līdz šim mums nav bijis neviens bērns, kuram ir šauts ievainojums,” sacīja Mikroķirurģijas centra vadošais speciālists perifēro nervu ķirurģijā Mārtiņš Kapickis. Stāstot par operēto pusaudzi, kurš pēc savas ķermeņa uzbūves vēl bijis kā mazs puika, mikroķirurgs bija emocionāls.

Zēns un viņa mamma sarunai ar LTV nepiekrita, īpaši pēc pārdzīvotā Krievijas bēgļu koridorā. “Viņš ir priecīgs, ka par viņu rūpējas un viņam tiek sniegta palīdzība. Jo pirmajā etapā to brūci izskaloja un aizšuva ciet. Tas ir normāli, pilnīgi normāli. Tas bija uz robežas, uz Ukrainas robežas,” norādīja Kapickis.

Nelielais spožumiņš, kas redzams rentgena attēlā, radīja nežēlīgas sāpes. Zēnu kaklā ievainoja 2. martā Ukrainā. Nervu bojājums sāp daudz vairāk nekā lūzums. Sekoja divi sāpju pilni mēneši, [nokļustot] līdz kādai Latvijas mazpilsētai un zinošai ģimenes ārstei. Tieši viņa puisi nosūtīja pie Mārtiņa Kapicka.

“Sāpīgākā lieta, kas cilvēka ķermenī var būt. Kam ir sāpējis zobs, tas saprot, ko tas nozīmē, bet tā ir viena tūkstošā daļa. Mežonīgas sāpes [ir nervu bojājums]. Kad es viņu pirmo reizi sastapu, ar viņu nebija iespējams komunicēt tieši sāpju dēļ,” pastāstīja mikroķirurgs.

Sākotnēji ārsti meklēja lādiņa daļu: “Mēs meklējām nopietnu šķembu, tādu cietu.”

Bet izrādījās, ka tā ir folijas plāksne, kas pārcirtusi pleca nervu pinumu un ietriekusies mugurkaulā.

“Ja folija lido ar mežonīgu ātrumu, tad tās masa pieaug proporcionāli. Salmiņš var iedurties sienā, ja ir atbilstošs ātrums,” zināja teikt Kapickis.

Tieši tādēļ ārsti pieļauj, ka pusaudzis ievainots ar ieroci, kura lietošanu aizliedz starptautiskas vienošanās. “Šķembas ir cietmetāla veidojumi, reāli sataustāmi. Te tā nebija. Tā ir folija. Un kasešu bumbas pēc būtības tādas ir – sakrāmēti dažādi svešķermeņi, lai izdarītu lielāku bojājumu, nevis nogalinātu,” norādīja ārsts.

Operācija ilga septiņas stundas. Tās laikā puisim pārstādīja nervu zarus no kājas. Savukārt otrajā posmā notika tāda kā dublējošo pleca un kakla nervu pārslēgšana.

“Nervu transpozīcija. Tas skan dīvaini, bet tas ir kā elektrības pārslēgšana no tiem muskuļiem, kuriem ir divkārša, uz tiem, kam nav nekā. Tautas valodā – Robina Huda ķirurģija. Atņem tam, kam par daudz, un atdod tam, kam nav nekā,” skaidroja Kapickis.

Nervs atjaunojas vienu milimetru dienā. Tāpēc paies vairāki mēneši, pirms roka atkal kustēsies. Un tuvāko gadu laikā jāveic vēl vairākas operācijas.

“Tas nav elektrības kabelis, ko savieno un elektroni plūst. Nervs ir kā upe. Kā gela upe, kur gels lēnām atjaunojas un nes to lādiņu,” skaidroja mikroķirurgs.

Taču spēja palīdzēt bija pozitīvs lādiņš visai komandai.

Līdz šim Rīgas Austrumu slimnīcā palīdzība sniegta 371 Ukrainas iedzīvotājam.