Rīdzinieku aprūpei pansionātos šogad atvēlēti vairāk nekā 13 miljoni eiro. Pakalpojumu sociālās aprūpes centrā saņem aptuveni 2000 rīdzinieku, bet vēl pustūkstotis gaida rindā. Lielākā daļa sociālās aprūpes iestāžu iemītnieku ir seniori, kas vidēji 10 līdz 15 gadus pēc aiziešanas pensijā piesakās uz dzīvi pansionātā.
Taču šī izvēle lielākoties neesot saistīta ne ar slimību, ne invaliditāti, bet ar vajadzību pēc atbalsta un palīdzības.
“Cilvēkam taču pensija neaug tik strauji, kā aug izdevumi, cik aug ātri mūsu ekonomika. Līdz ar to mums jādomā – varbūt iespējams, ja cilvēkam būtu augstāka pensija, tad viņš izvēlētos palikt mājās un varbūt viņš noalgotu to aprūpi mājās,” stāsta Rīgas domes Labklājības departamenta datu analītiķis Maksims Zolovs.
Datu analītiķis, izmantojot matemātiskās statistikas metodes, izdarījis secinājumu, ka pieteikumu skaits uz aprūpes centru vietām augs vidēji par pieciem procentiem gadā. Lai pieprasījumu apmierinātu, jau pēc pieciem gadiem Rīgas senioru aprūpei paredzēto vietu skaitam pansionātos vajadzētu būt par 21% lielākam nekā pašlaik.
Savukārt vidējās vecuma pensijas pieaugums neaug tik strauji, kā Rīgas domes līdzfinansējums, kas sedz pārējos pansionāta izdevumus, ko nespēj segt pensionāra ienākumi. Turklāt izdevumi tikai pieaug. To parāda arī Centrālās statistikas pārvaldes aprēķini.
Apkopoto datu analīze nepieciešama, lai pašvaldības vadībai uzskatāmi parādītu, ka ar steigu jādomā par vietu skaita un izdevumu palielināšanu ilgstošajai aprūpei.
“Mūsu uzdevums bija parādīt tādu kā tuvāko nākotni, un to nevar tā vienkārši no gaisa pagrābt. Ir jālieto metode, kas, teiksim, statistikā ir apstiprināta kā ticama,” stāsta Zolovs.
Pašlaik liels atspaids ir sadarbība ar privāto sektoru, un tas vienlaikus dod priekšstatu par aprūpes centru patiesajām tirgus cenām. Tās ir augstākas. Privātajā pansionātā pašlaik viena klienta aprūpe izmaksā ap tūkstoš eiro mēnesī. Bez papildu atbalsta lielākajai daļai pensionāru tādas aprūpes izmaksas nav pieejamas.
