ĪSUMĀ:
- Rīgā, Brīvības gatves un Krustabaznīcas ielas krustojumā, uzstādīts jauna tipa radars.
- Tas fiksē sarkanās gaismas neievērošanu un neatļautu braukšanu pa sabiedriskā transporta joslu.
- Radars ir inovatīvs LMT izstrādātais risinājums, kas neprasa neko būvēt krustojumā.
- Policija atzīst - šādi risinājumi palīdz disciplinēt autovadītājus.
- Pagaidām gan šī radara fiksētos pārkāpējus nesoda, tas ir tikai pilotprojekts.
- Cik ātri šādus radarus ieviesīs Latvijā, atkarīgs no piešķirtā finansējuma.
- Šobrīd šāda risinājuma lietderību vērtē Satiksmes ministrijas darba grupa.
Pērn Valsts policija par braukšanu pie sarkanās gaismas pieķērusi 4000 autovadītāju. Luksofora signāla neievērošana pagājušā gadā kļuvusi par iemeslu 150 ceļu satiksmes negadījumiem.
Kamēr daudz kur Eiropā, iedegoties dzeltenajam signālam, autovadītāji parasti bremzē, pie mums diemžēl braukšanas kultūra nav tik augstā līmenī un daļa vadītāju spiež gāzes pedāli grīdā.
Brīvības gatves un Krustabaznīcas ielas krustojumā tagad ir vairākas kameras. Viena ir 360 grādu kamera, kas filmē gan luksofora signālus, gan arī automašīnas, kas šķērso krustojumu.
Šajā krustojumā uzstādīts sarkanās gaismas radars, fiksējot transportlīdzekļus, kas brauc pie sarkanās gaismas, un kamera, kas detektē privātos transportlīdzekļus, kuri neatļauti pārvietojas pa sabiedriskā transporta joslu.
Līdzīgs radars uzstādīts arī Liepājā. Šis ir inovatīvs risinājums, kas izstrādāts uzņēmumā “Latvijas Mobilais telefons”.
“Šis mūsu risinājums ir unikāls ar to, ka mums neko nevajag būvēt krustojumos. Mēs vienkārši dabūjam elektrību no luksofora, piemontējam savu kameru pie tā paša luksofora staba,” skaidroja stāstīja LMT Biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš.
Nav nekādas būvatļaujas nepieciešamas, lai raktu kabeļus, lai papildu stabus liktu.
Šis ir uz eksportu vērsts risinājums, ar kuru konkurētspējīgi varam pacīnīties ar pārējiem šāda veida uzņēmumiem visā pasaulē.
Liepājas pieredze rāda, ka mēnesī šādā veidā tiek fiksēti ap četriem simtiem pārkāpumu, kas ir aptuveni 1% no visiem braucējiem.
“Videokamera fiksē notikumu, un tālāk jau dators ar mākslīgā intelekta palīdzību šo informāciju apstrādā un pie noteiktiem algoritmiem, scenārijiem fiksē šo pārkāpumu,” stāstīja Vīgants Radziņš.
Pēc tam policijai atliek tikai izrakstīt pārkāpējam protokolu, jo video ar pārkāpumu un auto numuru ir saglabāts sistēmā.
Policijā informēja, ka dažādi tehnoloģiski risinājumi ļauj vieglāk disciplinēt autovadītājus un neizbēgami nākotnē uz ceļiem gan dažāda veida radari, iespējams, arī šādi sarkanās gaismas radari un kameras būs arvien vairāk.
Cik ātri tas notiks Latvijā, atkarīgs tikai un vienīgi no piešķirtā finansējuma.
“Jo vairāk šādu iekārtu būs, jo vairāk policijas darbinieks var tikt piesaistīts citiem pienākumiem, kuriem ikdienā varbūt nav tik daudz laika,” atzina Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieks Juris Jančevskis.
Pagaidām autovadītāji, kuri šādā veidā tiek pieķerti ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumā, netiek sodīti. Šis ir tikai pilotprojekts.
Šobrīd šāda risinājuma lietderību vērtē Satiksmes ministrijā izveidota darba grupa.
