Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka kopš pēdējām lielajām pārmaiņām Rīgas skolu tīklā 2009.gadā, skolēnu skaits vidusskolas klasēs sarucis par astoņiem tūkstošiem. Par to liecina Izglītības, kultūras un sporta departamenta dati. Mazākajās klasēs bērnu skaits ir pieaudzis.
Kopumā skolēnu Rīgas skolās pašlaik ir par pāris tūkstošiem mazāk nekā 2009./2010.mācību gada sākumā. Savukārt skolotāju skaits šajā laikā ir audzis par trim simtiem.
Rīgā pie varas esošie politiķi pēdējo nedēļu laikā daudz laika veltījuši, lai kritizētu pētījumu, kas parāda Rīgas skolu noslāņošanās tendenci ar uzsvaru tieši uz vidusskolas posmu. Taču Rīga publiskajā telpā neatbild ar savu pētījumu par skolu kvalitāti un nākotnes vidusskolu tīkla piedāvājumu. Tāda šobrīd nav.
“Ja būs tā, ka rudenī ministrija nāks ar savu plāna piedāvājumu pašvaldībām, tad es pieņemu, ka mums uz šo brīdi jābūt savam redzējumam, un tad jāliek kopā un jāpiedāvā politiķiem,” saka Helmanis.
Vidusskolas, kas atrodas Rīgas mikrorajonos, cīnās par skolēnu piesaistīšanu. Piemēram, kāda skola Pārdaugavā piedāvā matemātikas un dabaszinātņu novirzienu. Taču neviens no tās 12.klases absolventiem nemaz nav izvēlējies kārtot centralizēto eksāmenu dabaszinībās.
Skolas, no kurām skolēni dodas prom, aizvien samazina prasības, lai tikai noturētu bērnus. “Tas nav skaidrs, tas nav racionāli. Un tas ir arī slikti izglītības kvalitātei.
Un četrās labākajās Rīgas skolās mācās desmit reiz vairāk bērnu 12.klasēs, nekā četrās vājākajās.
Tas vien par kaut ko liecina,” raidījumam norāda IZM izdevniecībai “Jāņa sēta” pasūtītā pētījuma vadītājs, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
Pētījuma aprēķini liecina, ka Rīgā 10.-12.klašu grupā vienā skolā mācās vidēji 148 skolēni un tas ir līdzīgs piepildījums kā, piemēram, Smiltenes novadā, lai gan tur iedzīvotāju blīvums ir 160 reižu mazāks. Aprēķinā, kurā ņemti vērā centralizēto eksāmenu rezultāti un tas, cik jauniešu skolu pabeidz, Rīga starp pašvaldībām pērn bija 79.vietā. Rādītājus pasliktina fakts, ka Rīgā piektdaļa no jauniešiem, kas uzsākuši mācības vidusskolā, to nepabeidz.
Izglītības eksperte Marija Golubeva uzskata, ka ir nepieciešams novērtēt skolu spējas, salīdzinot rezultātus vairāku gadu periodā. Taču ar lēmumiem nevajag vilcināties: “Skaidrs, ka Rīgā ir pārāk daudz skolu. Lai resursu ieguldījums, lai investīcijas būtu tādā līmenī, kas dod rezultātu, ir jābūt mazāk vidusskolām, bet labākā līmenī, mums vajag mazāk, bet labus skolotājus. Un par to jau ir runāts gadiem. Un tas ir Latvijas pašvaldību, un tai skaitā Rīgas, pilnīgi noteikti politiskās gribas trūkums, kas neļauj samazināt skolu skaitu, it īpaši vidusskolas klašu skaitu, jo tiek uzskatīts, ka tā ir tāda pašvaldību atbalsta bāze – ir kur strādāt, ir pedagogi un bērnu vecāki, bet pašiem bērniem rezultātā tiek sliktāka izglītība. Es nedomāju, ka mēs varam ilgi tā turpināt.”
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā uzskata, ka Rīgas pilsētā vidusskolās, 10.-12.klašu grupā ir jābūt vismaz divām paralēlklasēm ar vismaz 25 skolēniem katrā. Tām, kas to nespēj sasniegt, darbs jāturpina kā pamatskolām.
“Vidusskolu tīklā pārmaiņas noteikti būs. Un tā ir viena no lietām, kas būtu jācenšas realizēt, un mēs kā departamenta cilvēki arī gatavosim savus priekšlikumus politiķiem,” saka Helmanis.
Pagaidām ir zināms vien tas, ka skolēnu trūkuma dēļ tuvākajā laikā plāno neatvērt vidusskolas klases piecās, sešās skolās. Taču paralēli tam ir vietas, kur vidusskolas posmu mēģina saglābt, radot jaunu piedāvājumu.
