Apkaimju projektu konkursi Rīgā tiek organizēti trešo gadu. Apkaimju biedrības iesniedz projektus, iedzīvotāji par tiem balso, un galu galā īpaša komisija īstenošanai virza piecus, sešus projektus 50 līdz 100 tūkstošu vērtībā. Projekts kopā ar finansējumu tiek nodots kādai no atbilstošās nozares pašvaldības institūcijām, visbiežāk Satiksmes vai Mājokļu un vides departamentam. Tie sludina iepirkumu konkursus, uzrauga projektu īstenošanu un cenšas tos pabeigt divu gadu laikā.
Apkaimju alianse ceļ trauksmi, ka iedzīvotāju iniciatīvas uz priekšu kustas pārāk gausi.
«Mums liekas ļoti svarīgi, ka projekti tiek pēc iespējas ātrāk realizēti, bet realitāte diemžēl ir bēdīga. Ir daži departamenti, kuriem atsevišķi projekti nepatīk, un tad viņi ļoti negribīgi tos realizē. Paiet divi gadi, un nav pat redzams, kur ir tās beigas. Lielā problēma ir slikta horizontālā sadarbība starp departamentiem un visādām pašvaldības iestādēm. Tas ir kultūras jautājums, un tas nav viegli izdarāms, bet es ceru, ka tas mainīsies,» stāstīja alianses pārstāvis Māris Jansons.
No pirmajā gadā akceptētajiem sešiem projektiem divu gadu laikā pilnībā pabeigta puse – Brasā un Ķengaragā izveidoti jauni sporta laukumi, bet Rītabuļļi izcīnījuši nojumes piecās pieturvietās. Vēl viens projekts – Āgenskalna laukums pie tirgus – iestrēdzis pašā finiša taisnē, jo strādnieki darbus paveikuši nekvalitatīvi un nozuduši, bet Dārziņos peldvietu labiekārtošana aizķērusies iedzīvotāju domstarpību dēļ.
Lai gan apkaimes, kuru projekti ir veiksmīgi noslēgušies, ir ļoti apmierinātas, viedokļi iedzīvotāju un pašvaldības pusē par dažādu projektu gaitu atšķiras. Rītabuļļu apkaimes pārstāvis Dzintars Līcis uzskata, ka divi gadi ir pārāk ilgs laiks, lai uzstādītu piecas nojumes sabiedriskā transporta pieturās.
«Skaidrs, ka daudz. Normāls cilvēks jau privātmāju pa gadu uzceļ, bet te piecas platformiņas tik ilgi. Bet es saprotu, ka pilsētas vara iepriekšējos gados ir radījusi tādus saskaņošanas līkločus un procesus, ka, pēc viņu domām, tas ir normāls process, tas ir standarts. Mums jau likās, ka nebūs tās pieturvietas, sākām šaubīties, un tad domes deputāti mums teica, ka divi gadi tādā lielā pilsētā, tas ir normāli,» stāstīja Līcis.
Tikmēr Satiksmes departamenta vadītājs Jānis Vaivods Rītabuļļu pieturas min kā labo piemēru, kura gaita esot bijusi visnotaļ raita:
«Manuprāt, Rītabuļļu stāsts ir diezgan veiksmīgs stāsts, jo 2019. gadā šī projekta ideja ir tapusi un 2021. gada rudenī šis projekts jau ir realizēts. Ir izgājuši vismaz divi iepirkumi, abi līgumi ir noslēgti, un abi ir realizējušies. Protams, stāsts par Rītabuļļiem ir nedaudz vieglāks, jo šajā zonā ir mazāk komunikāciju turētāju.
Tiklīdz mēs nonākam līdz centram, pazeme ir pārpildīta un pārblīvēta ar komunikācijām.»
Viņa teikto apliecina Centra apkaimes pieredze. Pērn par ieceri ierobežot satiksmi ap Ģertrūdes baznīcu un tās priekšā izveidot labiekārtotu skvēru nobalsoja gandrīz 3500 rīdzinieku, kas ir līdz šim lielākais balsu skaits kādam projektam. Taču saskaņošanas procesā ar dažādām institūcijām no sākotnējās idejas gandrīz nekas nav palicis pāri. Ceļu satiksmes drošības direkcija iebilda pret satiksmes ierobežošanu, Mantojuma pārvalde – pret koku stādīšanu baznīcas tuvumā. Centra apkaimes iedzīvotāju pārstāvis Toms Krilovs pašvaldībai pārmet neiedziļināšanos.
«Mūsu skatījumā, Ģertrūdes baznīcas apļa projekts ir vienkārši ideāls, jo iedzīvotājiem un iestādēm joprojām tiek nodrošināta piekļuve saviem mājokļiem, parādās jauna telpa, tur varētu izveidot skvēru. Baznīcai jauna telpa, kur noturēt laulību ceremonijas, lai nav jākaisa puķes uz gājēju pārejas, kur mašīnas vienkārši drāžas. Manuprāt, ir «win-win» situācija visiem, bet Satiksmes departaments negrib,» stāstīja Krilovs.
Satiksmes departamentā gan skaidroja, ka iedzīvotāji ne vienmēr izprot, ka ne visas vēlmes ir iespējams īstenot tieši tā, kā izsapņots, it īpaši pilsētas centrā, kur katras izmaiņas jāsaskaņo dažādās institūcijās, un to prasības vai viedoklis nereti nesaskan ar iedzīvotāju sapņiem.
«Brīžiem varbūt šis apkaimes neuztver, ka tā ir būvniecība un ka jebkurā gadījumā iestādei ir jāvadās atbilstoši normatīvajam regulējumam, un ka mēs nevaram atkāpties ne soli no šī regulējuma. Mums ir jāievēro izvirzītās prasības un jāiziet saskaņošanas process. Varbūt šeit ir tā problēma, ka dažādu iestāžu un komunikāciju turētāju viedokļi nesakrīt visos jautājumos,» skaidroja Vaivods.
Lai gan Rīgas pilsētas būvvaldē iedzīvotāju iesniegtajiem projektiem paredzēts tā sauktais «zaļais koridors», tie vienalga uz priekšu virzās smagnēji, jo dažādi saskaņojumi prasa daudz laika. Situāciju bieži apgrūtina arī lielā kadru mainība pašvaldības iestādēs, turklāt grūti atrast projektētājus, kas uzņemtos tik nelielus projektus. Tomēr kopumā gan apkaimes, gan domes institūcijas līdzdalīgās budžetēšanas projektus vēlas turpināt, jo tie ļauj daudz ātrāk īstenot iedzīvotājiem svarīgus uzlabojumus.
Šogad konkursā iesniegti 34 apkaimju uzlabošanas projekti, un par kādu no tiem vēl līdz šīs nedēļas beigām var nobalsot domes mājaslapā «balso.riga.lv».
