Latvijā 15 gadus vecais pusaudzis ieradās kopā ar mammu. Viņi bija mērojuši garu ceļu no mājām Ukrainā, nonākot Krievijas bēgļu koridorā un visbeidzot – Latvijā. Pusaudzis 2. martā bija guvis ļoti nopietnu kara savainojumu. Slimnīcas ārsti pieņem, ka ievainojums, visticamāk, gūts, sprāgstot kasešu bumbai. Jaunietim šķembas bija sadragājušas augšējo ribu, tāpat bija gūti nervu pleca pinuma bojājumi, bet mugurkaulā iestrēgusi šķemba. Pusaudža roka un pleca daļa faktiski bija paralizēta. Jau pirmajā pacienta vizītē Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļā ārsti konstatēja, ka rokas funkcionalitāte bija saglabājusies vien par 20%.
Vadošais Mikroķirurģijas centra speciālists perifēro nervu ķirurģijā, ārsts, medicīnas zinātņu doktors Mārtiņš Kapickis pastāstīja, ka, sākot ārstēšanu, pirmajā operāciju posmā pusaudzim bija jānovērš ievainojuma radītās sāpes, kas ikdienā nav novēršamas ar parastiem pretsāpju medikamentiem. Savukārt ilgtermiņa mērķis ir atjaunot rokas funkcionalitāti.
"10. maijā veicām pirmo operāciju, kuras pirmajā posmā pārstādījām nervu zarus no kājas un uzšuvām nervu transplantātus bojātajos pleca pinuma nervu posmos, savukārt, otrajā posmā – pārslēdzām dublējošos nervus pleca un kakla daļā, lai pakāpeniski atjaunotu funkcionalitāti," stāstīja Kapickis.
Operācija ilga gandrīz septiņas stundas. Pašlaik jaunieša veselības stāvoklis ir apmierinošs. Viņš saņēma rekomendācijas un ārstu konsultācijas un ir jau izrakstīts – turpināt ārstēšanu ģimenes ārsta un fizioterapeita uzraudzībā. Austrumu slimnīcas ārsti turpinās uzraudzīt pacienta veselības stāvokli, lai secīgi plānotu un veiktu dzīves kvalitāti uzlabojošās un rokas funkcijas atjaunojošās operācijas. Pacientam nākotnē ir jārēķinās ar ilgstošu ārstēšanās un rehabilitācijas posmu, kurā būs jāpanāk sāpju samazināšana, kustību izstrāde, muskuļu stimulācija ar elektroimpulsu un citas medicīniskās manipulācijas.
Pacienta ārstēšanu īstenoja Austrumu slimnīcas mediķu komanda:
- vadošais Mikroķirurģijas centra speciālists perifēro nervu ķirurģijā, plastikas ķirurgs Mārtiņš Kapickis;
- stacionāra "Gaiļezers" Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas ārste rezidente, asistējošā ķirurģe Iveta Beinaroviča;
- Anestezioloģijas klīnikas stacionāra "Gaiļezers" vadītāja vietnieks anesteziologs, reanimatologs Jevgēņijs Stepanovs un ārste rezidente anesteziologa, reanimatologa specialitātē Anastasija Belinceva;
- stacionāra "Gaiļezers" Anestezioloģijas klīnikas vispārējās aprūpes māsa anestēzijā un intensīvajā aprūpē Irina Oļehnoviča;
- stacionāra "Gaiļezers" vispārējās aprūpes māsas Jūlija Mirošņičenko un Klinta Kļaviņa.
Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis stāstīja: "Ukrainas karā ievainotajam pusaudzim vēl paredzams ilgs ārstēšanās un rehabilitācijas posms. Tās ir vairākas sarežģītas operācijas un, iespējams, vairāku gadu garumā. Taču esmu pārliecināts – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas multidisciplinārā mediķu komanda darīs visu iespējamo, lai palīdzētu šim jaunietim dzīvot bez kara seku sāpēm."
Slimnīcas valdes loceklis un ķirurģijas galvenais speciālists Haralds Plaudis stāstīja, ka slimnīca priecājas palīdzēt pusaudzim, ņemot vērā, ka Ukrainā viņš nevarētu saņemt adekvātu palīdzību.
"Kara laikā gūtie ievainojumi vienmēr ir ļoti komplicēti, turklāt primārā ārstēšana parasti ir vērsta uz dzīvības glābšanu, nevis dzīves kvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu. Varam vien iedomāties to Ukrainas civiliedzīvotāju un militārpersonu skaitu, kuri ir guvuši dažādus ievainojumus, bet situācija valstī neļauj saņemt adekvātu palīdzību. Tādēļ esam priecīgi, ka spējam iesaistīties un palīdzēt atgriezties dzīvē šim pusaudzim," sacīja Plaudis.
Kopš 24. februāra Austrumu slimnīcā ir sniegta medicīniskā palīdzība 371 Ukrainas iedzīvotājam. Slimnīcas stacionāros ārstējušies 94 pacienti. Savukārt Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā medicīnisko palīdzību saņēmuši un sniegtas ārstu konsultācijas ambulatori – kopskaitā 277 pacientiem no Ukrainas (18. maija datu apkopojums).
Austrumu slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde valstī. Pagājušajā gadā slimnīcas stacionāros ārstējās 54 490 pacienti, bet dienas stacionāros – vairāk nekā 25 050 pacienti.
