Tajā pašā laikā sabiedrības atbildība pēc vairākiem traģiskajiem notikumiem ir būtiski augusi.
Pārdaugava, nakts, garāmejošs vīrietis dzirdēja bērna raudas. Nespējot situāciju atrisināt, viņš izsauc policiju.
Rīgas pašvaldības policija fiksēja, ka dzīvoklī durvis neaizslēgtas, mājās suns, bet vecāku nav. Līdzīgi ar bērnu, kas jūnijā vizinājās sabiedriskajā transportā. Policiju izsaukuši “Rīgas satiksmes” darbinieki. Bērns divas dienas braukājis ar trolejbusu un autobusu, bijis izbadējies. Izsauktie mediķi viņu nolēmuši hospitalizēt.
Bērns sacīja, ka viņam ir pieci gadi un viņam iekāpt transporta lika mamma, “viņa mani izdzina”.
Vienpersoniski bāriņtiesas lēmumi par bērnu izņemšanu no ģimenes pērn Rīgā vien gada laikā pieņemti 57 gadījumos. Šogad līdz augusta beigām - jau 81 lēmums.
Rīgas bāriņtiesas pārstāve Inese Ērgle norāda – tendences ir kliedzošas.
“Ir arī gadījumi, kad vecāki uzskata, ka tas ir normāli – es taču bērnu noliku gulēt un tagad varu doties savās izklaidēs, pat doties uz saviem nakts darbiem,” sacīja Ērgle.
“Bērns taču guļ. Bet tad, kad kaimiņi izsauc policiju, ka bērns ir izgājis 8. stāvā uz balkona, saukdams palīgā, un izrādās, ka tas jau ir atkārtoti, vai ka bērns ir izgājis uz ielas naktī, tāda sajūta, ka tur nav izpratnes,” uzsvēra Ērgle.
Iemeslus, kāpēc bērns bijis viens, vērtē. Ir situācijas, kad vecākiem ļauj laboties. Rīgas bāriņtiesā stāsta - vecākiem piedāvā bērnu emocionālās audzināšanas grupas, informatīvus kursus, ģimenes asistentus. Ne vienmēr tas palīdz. Dažkārt vecāki paši vēršas pēc palīdzības.
“Vienas pašvaldības dežūrdaļā ap 3 - 4 naktī vērsās sieviete, viņa nevar saviem bērniem izskaidrot, ka jāiet gulēt. Astoņgadniekam un desmitgadniekam,” stāstīja Rīgas pašvaldību policijas Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas vecākais inspektors Artjoms Kalacs .
Kalacs stāstīja – ģimenei piesaistīts atbalsta personāls, lai saprastu, kāpēc bērniem māte nav autoritāte un lai palīdzētu situāciju risināt, kamēr problēmas nav samilzušas.
Kalacs tāpat norādīja, ka vecāki ne vienmēr apzinās, ka bērni līdz sešpadsmit gadu vecumam nedrīkst vieni atrasties sabiedriskās vietās pēc pulksten 22 pat, ja nāk no koncerta, kas beidzies vēlāk nekā domāts.
“Ja bērns 12-13 gados iet pa Rīgas centru, pa Vecrīgu, Pļavniekos 11 vai 12 naktī. Pat, ja viņš gaida sabiedrisko transportu pieturā, tas nav droši. Tas ir bīstami. Tur tiek vērtēta vecāku atbildība,” norādīja Kalacs.
To, ka sabiedrība sākusi arvien vairāk atpazīt situācijas, kad jāziņo par aizklīdušiem bērniem, novērojusi gan bāriņtiesas, gan policija. Situācijās, kad bērns pazudis, policija aicina ziņot uzreiz, nevis meklēt pašiem.
“Parādās arī tāda tendence, ka no sākuma meklēsim paši, pameklējām, līdz tumsai neatradās bērns, tad sauksim policiju. Kad faktiski visi meklēšanas pasākumi ir apgrūtinoši, viņš no rīta jau ir pazudis,” atzina Valsts policijas pārstāvis Lauris Arājs.
“Nevajag kautrēties, vajag zvanīt, attiecīgi lielāki spēki tad varētu tikt iesaistīti nekavējošā meklēšanas pasākumā, kas ir, piesaistot suni, kas var palīdzēt atrast,” sacīja Arājs.
Bez pieskatīšanas nedrīkst atstāt bērnu, kas jaunāks par septiņiem gadiem. Mazāku bērnu drīkst pieskatīt tikai bērns, kas sasniedzis vismaz 13 gadu vecumu. Savukārt pēc pulksten 22 uz ielas nav atļauts atrasties bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem.
