Rīgas jaunākajā dārziņā "Dzīpariņš" Rūpniecības ielā viss sagatavots bērniem. Tikai viņu nav, jo nav, kas māca un aprūpē. Uz sludinājumu, kas pielikts pie sētas, neviens nav atsaucies. Apkaimes vecāki gaida. Viņu bērni pieteikti uz šo bērnudārzu, bet spiesti iet privātā dārziņā. Un maksāt.
"Viens mums ir 3,5 gadi, otrs pusotru gadīgs ķipars. Mums bērni iet privātajā, pagaidām kaut kā varam samaksāt, jo ir pašvaldības kompensācija, bet ar diviem tas ir jūtams, dārziņa cenas aug," stāsta divu bērnu mamma Elīna Upe.
Šonedēļ tukšajam dārziņam atrasta jauna vadītāja. "Dzīpariņa" vadītāja pienākumu izpildītāja Annija Vilde nesaprot, kā tas iespējams – negribēt strādāt pilnīgi jaunā ēkā, kur paši var iekārtot grupas un veidot savas tradīcijas. Viņa sola piesaistīt jaunos audzinātājus, kas vēl mācās.
"Piesaistīšu caur universitāti, caur pazīšanos. Šodien, manā pirmajā darba dienā, grūti komentēt, kā tieši. Bet tā ir mana prioritāte. Te ir jābūt bērniem un visus spēkus veltīšu šim mērķim."
Šajā dārziņā ir darbs desmit pedagogiem un vieta 100 bērniem. Divas reizes ietilpīgāks ir "Ozoliņš" Slāvu ielā. Tur ir vieta 200 bērniem, bet atvērtas tikai divas grupas.
"Mēs gribam, lai vecāki reģistrē rindā. Jo tur nav aktīvu pieteikumu, lai varētu veidot grupas. Mums nav liela aktivitāte," stāsta Rīgas domes Izglītības departamenta pirmsskolas nodaļas vadītāja Iveta Nagla.
Kāpēc tā? "Es varu tikai izteikt minējumu, ka vecāki atraduši vietu privātajā sektorā."
"Situācija ir nepatīkama, es jums piekrītu," atzīst Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.
Turklāt pedagogu palīgiem šogad izdevies palielināt atalgojumu.
"Vēl lielāks finansējums atalgojumam, šogad liekam klāt sešus miljonus un auklītēm atalgojums pieaug par 20%. Un otrs – līderība. Tas nebija fokuss, to sakārtot," spriež Staķis.
"Izglītības, kultūras un sporta departamenta vadībā šobrīd notiek izmaiņas, un jaunajam departamenta direktora pienākumu izpildītājam šis jau būs uzlikts kā pienākums. Sakārtot. Problēma, protams, arī ir finansējums. Mēs konkurējam ar privāto sektoru ar algām."
Šo pieņēmumu, ka pedagogi nāk strādāt uz privātajiem dārziņiem, jo te maksā daudz vairāk, gan asociācijā uzreiz noraida.
"Vai privātais var samaksāt krietni vairāk? Nē! 1300 eiro par likmi, ja pašvaldībā 1250, tā ir liela starpība? Nav!" uzskata Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa.
Viņa uzsver, ka drīzāk tas ir jautājums, kā jūtas pedagogi un viņu palīgi. Un dārziņa mikroklimatu veido tā vadītāja – vai viņa skolotājus atbalsta, vai nē. Arī astoņu nedēļu apmaksāts atvaļinājums vasarā ir viens no bonusiem, kas jāuzsver, aicinot darbā. Tāpat pedagogam būtisks bērnu skaitu grupā un atbildība, kas jāuzņemas vienam. Labus pedagogu palīgus šeit paši mudina studēt divarpus gadu programmā un iegūt pedagoga izglītību, lai kļūtu par pilntiesīgiem audzinātājiem.
"Mēs veidojam mikroklimatu, kur pedagogs jūtas piederīgs. Latvijas Universitāte katru gadu apliecina, ka šī ir vispieprasītākā mācību programma," vēsta Kājiņa.
Rīgas domes Izglītības departamentā atgādina, ka lielu lomu spēlē arī profesijas prestižs. Tas ir zems, saistīts ar streika draudiem. Un būtiska arī vecāku attieksme.
"Vecākiem jāaizdomājas, vai vakarā, nākot pakaļ bērnam, viņi pedagogam uzsmaida vai uzrūc, jo viņi atkal ar kaut ko nav apmierināti," norāda Nagla.
Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka rudenī šis jautājums atkal būs akūts. Rīgas domē ienāk ziņas, ka darbu atstās visi tie pedagogi un palīgi, kuri no 1. septembra nespēšot pāriet uz darbu tikai latviešu valodā.
