Būvdarbus Krišjāņa Barona ielā līdzās Rīgas Svētās Trijādības katedrālei un klosterim, kur kādreiz bija plata, bet nekopta zaļā josla starp ietvi un braucamo daļu, pamanījuši daudzi garāmgājēji. Kāds no viņiem vērsās Rīgas būvvaldē ar jautājumu – vai šādi darbi, kas acīmredzami izskatās pēc autostāvvietas izbūves zaļajā zonā, ir likumīgi?
Vīī, top autostāvvietas vietā, kur bija zaļā zona. #Baroniela pic.twitter.com/a0k6MU8t9k
— Viesturs Krūmiņliepa (@briedisunrepshe) February 16, 2016
Būvvalde objektu apsekoja un bija spiesta secināt, ka josla ar kaltiem bruģakmeņiem apmēram 100 metru garumā nudien tiek izbūvēta patvaļīgi. Atbildē iesniedzējam teikts, ka būvvalde uzdevusi autostāvvietu izbūvi pārtraukt un ielas atjaunošanas darbus starp Pērnavas un Ērgļu ielu varēs atsākt tikai tad, kad Būvvaldē būs pieņemts lēmums par izbūvētās daļas demontāžu vai par darbu turpināšanu saskaņā ar Būvniecības likumu.
"Problemātiski tas ir pirmkārt tāpēc, ka tur ir zaļā zona," saka Kaspars Zandbergs no apvienības „Pilsēta cilvēkiem”. Apvienības mērķis ir apvienot gājējus, velosipēdistus un sabiedriskā transporta lietotājus cīņā par savām tiesībām drošā un ērtā Rīgā. Zandbergs atgādina, ka tieši līdzās topošajai autostāvvietai plānota rekomendējošā velojosla.
"Tā ir vieta, kur teorētiski vajadzētu būt visdrošāk braukt velosipēdistiem. Bet, izbūvējot šādas autostāvvietas, kurām nav drošības vietas durvju zonai… Durvju zona ir vieta, kur nevar droši braukt, jo, ja autovadītājs atver durvis, velosipēdists ieskries šajās durvīs vai vēl trakāk, viņu uzgrūdīs uz tramvaja sliedēm, un tad sekas var būt vispār traģiskas… Bet šajā gadījumā tieši tādas jaunas autostāvvietas tiek izbūvētas," norāda apvienības pārstāvis.
Taču – kaut arī topošā bruģakmens josla ielas malā nepārprotami izskatās pēc autostāvvietas gan garāmgājējiem, gan Rīgas būvvaldei, Rīgas domes Satiksmes departamentam (RDSD) ir cits skaidrojums. Proti, atjaunojot Barona ielu, zem platās un izmīdītās zaļās zonas starp ietvi un ielu atklājušies kalti bruģakmeņi, tādēļ kopā ar būvniekiem esot vienkārši nolemts tos atsegt.
"Tā nav paredzēta kā stāvvieta, tā nav stāvvietas izbūve. (..) Šobrīd ir runa tikai par to, vai mēs izveidojam šo bruģa zonu, tādējādi labiekārtojot teritoriju, vai atstājam to tādu, kā tā bija – nu, tāda dubļu maisījuma josla… Fiziski [šo joslu] var izmantot jebkurš – teiksim, apstāties, lai izlaistu pasažierus, vai apstāties atpūsties tie paši velosipēdisti, gājēji…" skaidro RDSD Transporta būvju uzturēšanas un būvniecības pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters.
Tiesa, nevarot izslēgt, ka autostāvvietas šai posmā kādreiz varētu iekārtot, jo pieprasījums pēc tām esot liels. Valpēters gan norāda, ka posms starp rekomendējošo velojoslu un automašīnām būtu gana liels, lai durvju atvēršana netraucētu velosipēdistiem.
"Protams, var nākotnē izskatīt iespēju izvietot tur pagaidu stāvvietas, stāvēšanu un tamlīdzīgi, jo – būsim godīgi – no pretī esošā "Veselības centra 4" mums vairākkārt ir bijuši ierosinājumi, ka viņiem būtu labi, ja būtu maksimāli daudz iespēju kaut kur īslaicīgi novietot mašīnu. Tai skaitā maksas stāvvietas un tamlīdzīgi. Bet šobrīd runa nav par maksas stāvvietas vai vispār stāvvietas izveidi," uzsver RDSD pārstāvis.
Tomēr interesanti, ka departaments zaļo gaismu šādas joslas izbūvei devis bez citas pašvaldības struktūrvienības – Rīgas būvvaldes – saskaņojuma. Departamenta pārstāvis Edmunds Valpēters tagad sola šo, viņa vārdiem, "ietves paplašināšanu jeb zaļās zonas sakārtošanu" saskaņot likumā noteiktajā kārtībā.
Savukārt otrā ielas pusē, kur pašlaik ir šādas velobraucējiem bīstamas autostāvvietas, pēc seguma atjaunošanas lielu daļu no tām plānots likvidēt. „Mēs esam ņēmuši vērā gājēju intereses, un vietās, kur brauktuve, ņemot vērā [automašīnu] stāvēšanu, ir nepietiekamā platumā, mēs stāvēšanu ierobežosim,” paskaidro Valpēters.
