Kopš pavasarī sākās būvdarbi blakus esošajā objektā, Birznieka-Upīša ielas 11. nama iedzīvotāji dzīvo pastāvīgās bailēs. Rodas sajūta, ka viņu māja gluži vai plīst uz pusēm. Celtnieki savu vainu kategoriski noliedz, bet valsts iestādes strīdā vēl nav iejaukušās.
Plaisa mājas fasādē stiepjas no jumta līdz pirmajam stāvam, bet vairākos dzīvokļos griestu un sienu salaiduma vietas klāj gluži vai apdrupusi mozaīka. Vietām starp dzīvokļa durvīm un slieksni jau var iebāzt visu plaukstu, bet citviet pa plaisu no viena dzīvokļa var ielūkoties otrā. Tādēļ vairāki mājas iemītnieki to jau pametuši.
„Šeit dzīvo mana meita ar diviem maziem bērniem. Kad sākās celtniecība, viņa bija spiesta aiziet, jo nebija iespējams dzīvot. Plaisas kļūst lielākas, apmetums birst, mazā meitiņa naktīs raud. Pati tikko durvis vēru vaļā un man griestu gabals uz galvas gandrīz uzkrita. Nevar šeit dzīvot, jo bail ir,” LTV pastāstīja nama kādreizējās iedzīvotājas mamma Alla.
Nama tiesiskais valdītājs notiekošajā vaino blakus rosošos celtniekus. Viņš uzskata, ka būvdarbi izraisījuši grunts svārstības un viņa mājas pamatu sēšanos, tādēļ būvdarbi būtu jāaptur un pamati jānostiprina.
„Man ir aizdomas, ka, vadoties pēc būvinženiera teiktā, viena puse mājas sāk sēsties un var būt arī cilvēku upuri,” atzina nama tiesiskais valdītājs Egils Normunds Trijecs.
Tikmēr jaunceltnes attīstītāji uzņēmumā “Domuss” kategoriski noraida savu vainu blakus esošās ēkas nedienās. Viņi norāda, ka iespaidīgā plaisa šīs ēkas fasādē radusies jau 1987.gadā un kopš tā laika tā arī nav salabota. Tikai nesen sākušos būvdarbus tajā vainot nevar.
„Tāpat kā, ja mēs neejam pie zobārsta 27 gadus un netīram zobus, un vienā dienā, ēdot saldējumu, mums sāk sāpēt pieci zobi, tad droši vien ka nevaram vainot to saldējumu vai saldējuma ražotāju. Tā ir tā situācija, kas ir izveidojusies,” pauda SIA “Domuss” Tehniskā departamenta direktors Andris Stankevičs.
Viņš norāda, ka celtniecībā tiek izmantotas īpašas metodes, lai nekaitētu apkārtējiem namiem. Jaunais projekts blakus esošās ēkas stāvokli pat uzlabošot, stutējot to ar savu sānu. Tomēr tik vienkāršam skaidrojumam nepiekrīt Birznieka-Upīša ielas vienpadsmitā nama noalgotais eksperts. Lielākā plaisa tiešām radusies jau 1987. gadā, tomēr strauji pieaugt tā atsākusi tikai šovasar, kad blakus pilnā sparā notikuši būvdarbi.
„Jūlijā tika veikta esošā stāvokļa mērīšana, un pēc šīs mērīšanas veikts monitorings plaisas attīstībai. Konstatēts, ka plaisa palielinājās līdz 9 milimetriem, kas ir diezgan nozīmīgi. Skaidrs, ka darbība būvlaukumā izsauc grunts stabilitātes zaudēšanu un rezultātā plaisa palielinās,” skaidroja RTU profesors Aleksandrs Korjakins.
Abu pušu strīds ir ļoti labi zināms Rīgas pilsētas būvvaldei, un tās inspektori pārbaudes veikuši vairākas reizes. Kuru strīdnieku pusē nostāties, vēl nav izlemts.
„Esam uzdevuši veikt ekspertīzi, izvērtēt kā vienas tā otras puses iesniegtās ekspertīzes. Pēc secinājumu izdarīšanas arī varēsim lemt par turpmāko rīcību, bet šobrīd nav konstatēti tādi apstākļi, kas būtu par pamatu apturēt darbus vai arī runāt par kaut kādu bīstamību,” apgalvoja Rīgas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.
Būvvaldes secinājumi varētu kļūt zināmi oktobra beigās. Tomēr, ņemot vērā abu pušu nostājas, šķiet, ka tiesvedība starp tām ir neizbēgama.
