ĪSUMĀ:
- Pēc “Aizliegtā paņēmiena” atklātās “cigarešu mafijas” Centrāltirgū atkal piedāvā nelegālās cigaretes.
- Centrāltirgus vadība atzīst: Nelegālā tirdzniecība notiek, jo acīmredzot ir ienesīga.
- Tirgus vadība: Apkarot to var, nosakot kriminālatbildību; jācīnās ar pašu kontrabandu.
- Tirgus drošības dienests arī cīnās ar tirgoņiem, bet iespējas ierobežotas.
- Policija: Darbs notiek - reidi un aizturēšanas turpinās, darboņi maina taktiku.
- Arī policija piekrīt: ierobežot nelegālu cigarešu apriti var, vien mainot likumu.
- Šobrīd notiek darbs pie likuma izmaiņām, lai būtu bargāki sodi.
- Tieslietu ministrijas vadītā darba grupa par to lems 8. janvārī.
- Tirgus lauzis līgumu ar apakšnomnieku, pagaidām nav skaidrības, kas notiks šajā teritorijā.
Aizvadītā gada nogalē, 29. decembrī, Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane, apmeklējot Rīgas Centrāltirgu, tā apakšnomnieka teritorijā saņēma piedāvājumu iegādāties kontrabandas cigaretes.
“Tu ej garām, un tev klusi pasaka „sigareti” [no krievu valodas - cigaretes]. Un, protams, tad, ja tu atsaucies, tad tu droši vien apstājies pie tā cilvēka un saki: „jā!”, ka tev vajag,” stāstīja Pelane.
Tas notika vien aptuveni mēnesi pēc tam, kad novembra beigās plašā operācijā šo problēmu izgaismoja Latvijas Televīzijas raidījums „Aizliegtais paņēmiens”.
“Es teiktu tā, ka, iespējams, [kontrabandas tirdzniecības apjoms] mazinājies ir, bet fakts, ka tas nav pārtraukts, jo rūpals, acīmredzot, ir ienesīgs,” Latvijas Radio atzina Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Artis Druvnieks.
Viņš pauda pārliecību, ka darbību pārtraukšanai palīdzēt var vien grozījumi likumā, par cigarešu nelegālu apriti nosakot tikpat bargus sodus kā par alkohola nelegālu tirdzniecību, proti, administratīvos sodus aizstājot ar kriminālatbildību.
Tāpat esot jāsaprot, ka Centrāltirgus vien ir vieta, kur nonāk likuma vai to uzraugu nepilnību dēļ valstī ievestais.
“Šobrīd mēs cīnāmies vairāk ar sekām nekā ar cēloņiem. Manuprāt, būtu globāli jārisina šie jautājumi valstiskā līmenī. Lielākais jautājums - kā šīs cigaretes nokļūst šādos apjomos līdz Rīgas Centrāltirgum. Ir pilnīgi skaidrs, kādēļ šajā rajonā tās tiek tirgotas – jo šeit ir lielākā cilvēku plūsma, vislielākā iespēja kaut ko realizēt. Bet jautājuma būtība ir – kur tās rodas tik lielos apjomos, kā tās tiek pāri robežai un kādā veidā tās tiek atgādātas līdz Rīgas Centrāltirgum,” norādīja Druvnieks.
Viņš skaidroja, ka liela loma cigarešu nelegālās aprites ierobežošanā ir arī paša tirgus drošības dienestam, tomēr arī viņš atzīst, ka ne visi drošības dienesta darbinieki bijuši lojāli un godīgi.
“Kā mēs noskaidrojām, ir bijuši arī negodīgi mūsu darbinieki, bet mēs nevaram visus 100% izkontrolēt. Tā godīgā daļa – kā viņi cīnījās ar cigarešu tirgotājiem, tā viņi cīnās arī šobrīd. Mēs arī šobrīd aizturam un nododam policijai šos cigarešu tirgotājus, bet te vēlreiz ir būtiski pieminēt, ka iekšējais drošības dienests ir mūsu iekšējā struktūra, kurai ir ļoti ierobežotas pilnvaras, un patiesībā mēs neesam tiesībsargājošas struktūras, kuras pilnībā var izmantot savu ietekmi un likuma spēku. Mēs darām to visu, ko mēs esam tiesīgi darīt, un tas ir diezgan ierobežoti – mēs varam aizturēt un varam gaidīt policijas atbraukšanu un nodot policijai likumpārkāpējus. Un savu spēju robežās mēs to darām arī šobrīd,” skaidroja Druvnieks.
Tikmēr Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Sozinovs skaidroja, ka
vēl joprojām ik dienas Centrāltirgū tiek noformēti protokoli par nelegālu cigarešu tirdzniecību un tiek izņemti smēķi.
“Tieši tāpat ir reidi, un diemžēl tieši tāpat braucam, izņemam cigaretes. Viss mums ir tieši tāpat – nav tā, ka pēc tā, ka tika aktualizēta problēma, mēs beidzam darīt savu darbu. Mēs novērojam, ka paši tirgotāji ir pamainījuši savu taktiku. Ne visi, protams, bet galvenokārt. Viņi cenšas tirgot ārpus vispārpieņemtā darba laika, uz vakara pusi. Paši sāk pielietot vēl lielāku konspirācijas pakāpi,” stāstīja Sozinovs.
Arī viņš redz, ka efektīvi ierobežot nelegālu cigarešu apriti var, vien mainot likumu.
“Mūsu priekšlikumi bija pamainīt likumdošanu. Pašlaik mēs pie tā pieturamies, un ceru, ka tas notiks pēc iespējas ātrāk. Tas mums dos to pašu rīku, ko ar alkoholu. Ja mēs spēsim ar cigaretēm darīt to pašu, ko ar alkoholu, tad, protams, būs citādāka pretdarbība, un arī mēs rīkosimies citādāk, bet pagaidām mēs redzam, ka tas būtu pirmais solis,” skaidroja Sozinovs.
Šobrīd notiek darbs pie likuma izmaiņām, lai arī cigarešu nelegāla tirdzniecība būtu sodāma bargāk. Tieslietu ministrijas pārstāve Ksenija Vītola Latvijas Radio rakstiski informēja, ka trešdien, 8. janvārī, paredzēta Tieslietu ministrijas vadītās Krimināllikuma darba grupas sēde, lai lemtu par turpmāko rīcību un nepieciešamajiem grozījumiem saistībā ar nelikumīgu tabakas izstrādājumu realizāciju.
Plašākus komentārus ministrija solīja sniegt pēc darba grupas sēdes.
13. janvārī Centrāltirgus izbeigs līgumu ar šī brīža teritorijas nomnieku SIA „Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā”. Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs norādīja, ka šobrīd viņam nav pilnīgas skaidrības par teritorijas nākotni, tomēr viņš skaidroja, ka sarunās parādījusies ideja, ka tur varētu tikt veidots skvērs, kur svētku reizēs tirgus varētu organizēt, piemēram, amatnieku tirdziņus.
KONTEKSTS:
LTV radījums “Aizliegtais paņēmiens” atklāja, ka Rīgas Centrāltirgū sodi ir uzlikti gandrīz visiem nelegālajiem cigarešu tirgotājiem, turklāt jau daudzu tūkstošu eiro apjomā, taču ne viņi taisās tos maksāt, ne kāds tos no viņiem var piedzīt - no algas gluži arī atvilkt nevar. Lai neiestātos kriminālatbildība, cigaretes tirgū ienes mazās partijās.
Sods par pirmo reizi minimālais - 70 eiro, par atkārtotu – maksimālais 700 eiro, bet viņi jau netaisās strādāt legālu darbu. Un savā ziņā viņi arī nevar no šīs cilpas izkļūt.
Viens no “darboņiem” atklāja, ka vienam tirgotājam ir 35 000 eiro soda nauda, citam - 100 000 eiro sods, vēl kādai - 90 000, bet viņus tas neuztrauc.
