Jaunais pedagogu atalgojuma modelis Rīgas skolēnus padarījis par otrās šķiras bērniem – ar šādu skarbu apgalvojumu Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) pamato plānu apstrīdēt algu modeli Satversmes tiesā. Runa ir par skolēnu attiecību uz vienu skolotāju. Rīgā vienīgajā noteikts, ka uz vienu pedagogu vidēji jābūt vismaz 16,5 bērniem, citās republikas nozīmes pilsētās drīkst būt mazāk – vidēji 15,5 skolēni. Tajā pašā laikā, kā norāda Ušakovs, bērnu skaits Rīgas skolās un citu lielo pilsētu skolās neatšķiras.
“Un tas nozīmē, ka visās pārējās pašvaldībās viens bērns valsts budžetam izmaksās apmēram 72 eiro mēnesī, savukārt Rīgas bērns tikai 68 eiro. Tā ir pēc būtības absolūti nepārprotama diskriminācija, tāpēc, ka tu nevari pateikt, ka Rīgas bērns ir otrās šķiras bērns. Tu nevari pateikt, ka bērns, kas, piemēram, mācās Purvciemā kaut kādā veidā atšķiras no bērna, kas mācās vai nu Jelgavā pie RAF bijušās rūpnīcas, vai Kauguros, vai Liepājā Karostā vai jebkurā citā pilsētā,” komentēja Ušakovs.
Dome ir neizpratnē – ja reiz skolu piepildījums Rīgā un citās lielajās pilsētās ir līdzvērtīgs, kāpēc galvaspilsētai izvirzīti citi noteikumi.
“Atšķirība ir ļoti vienkārša. Ja mēs skatāmies uz pārējām astoņām republikas pilsētām, tur faktiski ir ļoti maz iespēju sakārtot skolu tīklu. Rīgā skolu tīkls prasās arī pēc zināmas reformēšanas,” skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Ušakovs par Rīgas veikumu šajā ziņā ir absolūti pretējās domās: “Rīga vienmēr bijusi absolūta teicamniece, ja mēs runājam par skolu tīkla optimizāciju, kas ir paveikts kopš 2009.gada. Neviena cita pašvaldība nav teikusi tik daudz darba.”
Šadurskim gan ir pretargumenti šādam skatījumam: “Es tagad nesaukšu piemērus, jo mēs tieši tagad strādājam pie mūsu redzējuma, kā sakārtot skolu tīklu Rīgā, ko mēs esam gatavi Rīgas kungiem piedāvāt, ja viņi paši to nespēj izdarīt. Turklāt pilnīgi bez atlīdzības. Ir situācija, kur divu kvartālu attālumā ir divas skolas, kuru kapacitāte ir nesalīdzināmi lielāka, kuras ir pustukšas.”
Tātad – ar lielāku skolēnu un skolotāju attiecību ministrija vēlas panākt, lai Rīga pārskata savu skolu tīklu.
Abas puses viena otras rīcību dēvē par retoriku pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Taču Rīgas dome paliek pie apņemšanās apstrīdēt skolotāju algu modeli Satversmes tiesā, ja tuvākajos mēnešos tajā netiks viestas korekcijas. Izglītības ministrija tikmēr ir pilnīgi pārliecināta – viņu argumentācija ir pietiekami spēcīga, lai pārliecinātu tiesu par modeļa pareizību.
Jau vēstīts, ka valdība 5.jūlijā, apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra. Valdība un arodbiedrība iepriekš vienojās, ka skolotāju algas par vienu slodzi pakāpeniski pieaugs no 420 līdz 620 eiro mēnesī un nākamgad septembrī līdz 680 eiro.
