ĪSUMĀ:
- Par Rīgas domes atlaišanu jālemj valdībai, Saeimai, likums jāizsludina prezidentam.
- Ušakovs: “Saskaņa” izmantos visas tiesiskās metodes.
- Arī pašreizējais Rīgas mērs Oļegs Burovs apsvērs iespēju vērsties Satversmes tiesā.
- Eksperts: Domes atlaišanu var apstrīdēt ST, bet jābūt nopietniem argumentiem.
- Eksperts: Arī ja būs pieteikums ST, tas neliegs sākt darbu pie ārkārtas vēlēšanu gatavošanas.
Ja likums par domes atlaišanu tiks pieņemts parlamentā un prezidents to izsludinās, tad 20 Saeimas deputāti kā arī ikviens atlaistais galvaspilsētas domnieks varēs to apstrīdēt Satversmes tiesā. Un vismaz partijas “Saskaņa” pārstāvji gatavojas šīs tiesības izmantot.
“Noteikti “Saskaņa” izmantos visas tiesiskās metodes, instrumentus, lai parādītu, ka tas, kas pašlaik notiek Latvijā, ir absolūti antidemokrātiski. Un šeit nav jautājums tikai par “Saskaņu”, par “Saskaņas” vai “Gods kalpot Rīgai” vadīto domi vai Ušakovu,” uzsvēra bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (“Saskaņa”).
“Ministrs ir rupji pārkāpis Latvijas likumdošanu jau otro reizi, Viņš straujiem soļiem tuvojas tai robežai, kur sākas atbildība par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu,” pauda Ušakovs.
Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars sarunā ar Latvijas Televīziju apstiprināja, ka tiesības apstrīdēt domes atlaišanu deputātiem ir, bet vienlaikus jurists uzsvēra – lai Satversmes tiesa pieņemtu šādu pieteikumu, tam jābūt ar ļoti nopietnu tiesisko pamatojumu.
“Protams, Satversmes tiesā nevar vērsties tikai par to, ka likums kādam nepatīk. Tur jābūt argumentiem, ka viņš runā pretī demokrātijas principiem vai ir kāds procesuāls pārkāpums pieļauts. Šobrīd pagaidām šādu indikāciju vismaz es neredzu. Bet, protams, deputātiem ir tiesības izmantot savā rīcībā esošos tiesisko instrumentus, kā viņi paši to vēlas,” skaidroja Pastars.
Konstitucionālo tiesību eksperts arī norādīja – pat ja šāds pieteikums Satversmes tiesā tiks iesniegts, tas neliegs Centrālajai vēlēšanu komisijai un citām atbildīgajām iestādēm sākt darbu pie ārkārtas vēlēšanu gatavošanas.
Arī pašreizējais Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) atzina, ka apsvērs iespēju vērsties Satversmes tiesā, taču šobrīd orientēsies uz startu pašvaldību vēlēšanās.
Viņš ir pārliecināts, ka GKR startēs atsevišķi un laiks, kad šo partiju varētu uzskatīt par „Saskaņas” satelītu, ir jau aiz muguras. Taču vēl mēnesi Burovs būs domes priekšsēdētājs.
“Pirmkārt, tagad ir vēl darāmi galvenie darbi. Rīgas dome turpina strādāt, un es to turpināšu vadīt vēl mēnesi. Es turpināšu to vadīt tā, kā pats uzskatu par pareizu. Šobrīd nebūs runa, ka man obligāti vajadzētu skatīt, ko domā mūsu „mazie” partneri, četri deputāti un citi partneri. Es novadīšu domi līdz atlaišanai, līdz tam, kad vadību nodos administratoram, un es darīšu to tā, lai man nebūtu par to kauns,” paziņoja Burovs.
KONTEKSTS:
Pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce rosina atlaist Rīgas domi. Pūces vadītā ministrija secinājusi, ka, organizējot atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā, vairākkārtēji un sistemātiski izdarīti pārkāpumi. Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" ) pārkāpumus noliedz un uzskata, ka ministrs ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.
Sarežģījumi Rīgas domes vadībā sākās pēc tam, kad maijā mēra amatu atstāja Nils Ušakovs. Augustā "Gods kalpot Rīgai" pārstāvim Oļegam Burovam izdevās kļūt par Rīgas mēru un novembrī pārveidot koalīcijas aprises un tādējādi saglabāt savu amatu.
Tikmēr ministrs Juris Pūce paziņoja, ka apsvērs Rīgas domes atlaišanu, ja tā nesakārtos atkritumu savākšanu. Burovs solīja situāciju atrisināt, tomēr decembra sākumā ar valdības un Saeimas lēmumiem pagarināta ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanā Rīgā. Laikā, kad VARAM tika vērtēta iespēja rosināt Rīgas domes atlaišanu, izskanēja iecere Rīgā ārkārtas vēlēšanu gadījumā domei ļaut strādāt līdz 2025.gadam. Attiecīgos grozījumus decembra sākumā vienojās skatīt Saeimā.
