Komentējot pašvaldību ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par!") lēmumu rosināt RD atlaišanu, Ķirsis norādīja, ka tas bijis vienīgais loģiskais lēmums, kuru ministrs varēja pieņemt. "Atlaišana ir iespēja panākt vēsturisku iespēju, kad mēs varam korumpēto domi aizslaucīt vēstures mēslainē," sacīja Ķirsis. Līdzīgu viedokli pauda arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) RD frakcijas vadītājs Jānis Ozols, kurš uzsvēra, ka galvaspilsētas domes vadība pēdējos mēnešus nebija spējīga realizēt savu darbu un tehnisko lēmumu pieņemšana turējusies uz opozīcijas partiju disciplīnas.
Jautāts par gatavošanos vēlēšanām, Ķirsis norādīja, ka tagad visām opozīcijas partijām ir jāsēstas pie sarunu galda un jādomā par to, kā labāk startēt vēlēšanās. "Pavisam notekti jādomā par kaut kāda bloka veidošanu, galu galā mums ir vienāda vīzija par Rīgas attīstību," teica Ķirsis. Tam piekrita arī Ozols, kurš akcentēja, ka par šādu rīcību partijas iekšienē notiek diskusijas. Ozols pauda, ka JKP gatava sadarboties ar tām partijām, kuras vēlas panākt likumības ieviešanu galvaspilsētas domē.
Pēc vairāku politiķu Latvijas Televīzijai sacītā, viens no variantiem paredz, ka kopīgu vēlēšanu sarakstu varētu veidot JKP, Vienotība un Nacionālā apvienība, ar Ķirsi kā mēra kandidātu. Atsevišķi no līdzšinējām opozīcijas partijām vēlēšanās varētu startēt "Attīstībai Par!", mēra amatam piesakot Saeimas deputātu Mārtiņu Staķi.
Partijas gatavošanos vēlēšanām sākušas apspriest pagaidām vēl neoficiāli. Savu savienību var nākties šķirt "Saskaņai" un GKR. Abas partijas nevēlas piekāpties, kurš varētu ieņemt saraksta pirmo numuru, tāpēc "Saskaņas līdere varētu būt Saeimas deputāte Regīna Ločmele, bet GKR – Rīgas mērs Oļegs Burovs, katrs startējot ar atsevišķu sarakstu. Partiju pārstāvji uzsver, ka lēmums vēl nav pieņemts. Ar kopīgu sarakstu domes vēlēšanās varētu kandidēt arī ZZS un Latvijas reģionu apvienība ar Edvardu Smltēnu, kā mēra amata kandidātu.
Oficiālas partiju sarunas par iespēju startēt kopā, gadījumā ja notiks Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas sāksies nākamnedēļ.
Centrālā vēlēšanu komisija norāda, ka vēlēšanas varētu izmaksāt 1,5 mil eiro.
KONTEKSTS:
Pūce rosina Rīgas domes atlaišanu. Gala lēmums būs jāpieņem Saeimai. Pūce preses konferencē skaidroja, ka ministrija skrupulozi vērtēja Rīgas domes rīcību, organizējot atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā. VARAM konstatēja, ka vairākkārtēji un sistemātiski izdarīti pārkāpumi, un par to domes priekšsēdētājam prasīja paskaidrojumus, kas ministrijā ir izvērtēti.
Izvērtējot pārkāpumus, VARAM secināja, ka ir pamats rosināt Rīgas domes atlaišanu. Ministrijā secināts, ka domes rīcība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neveicina iedzīvotāju uzticību, sacīja politiķis. Līdz ar to Pūce sagatavojis likumprojektu Rīgas domes atlaišanai, un tas tiks izsūtīts saskaņošanai ar vairākām ar ministrijām.
Sarežģījumi Rīgas domes vadībā sākās pēc tam, kad maijā mēra amatu atstāja Nils Ušakovs. Augustā "Gods kalpot Rīgai" pārstāvim Oļegam Burovam izdevās kļūt par Rīgas mēru un novembrī pārveidot koalīcijas aprises un tādējādi saglabāt savu amatu.
Tikmēr ministrs Juris Pūce paziņoja, ka apsvērs Rīgas domes atlaišanu, ja tā nesakārtos atkritumu savākšanu. Burovs solīja situāciju atrisināt, tomēr decembra sākumā ar valdības un Saeimas lēmumiem pagarināta ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanā Rīgā. Laikā, kad VARAM tika vērtēta iespēja rosināt Rīgas domes atlaišanu, izskanēja iecere Rīgā ārkārtas vēlēšanu gadījumā domei ļaut strādāt līdz 2025.gadam. Attiecīgos grozījumus decembra sākumā vienojās skatīt Saeimā.
