Valpēters sacīja, ka šogad bedru masveida veidošanos veicināja nelabvēlīgie laika apstākļi un temperatūras svārstības. Turklāt kopumā remontu deficīts galvaspilsētas ielās ir no 0,7 līdz 1 miljardam eiro.
“Ar mums pieejamo finansējumu ielas nevar būt labā stāvoklī,” sacīja Valpēters.
Viņš arī noraidīja iepriekš satiksmes ministra Tāļa Linkaita (Jaunā konservatīvā partija) pārmetumus, ka Rīga nav apguvusi 19 miljonus eiro no valsts dotācijām ceļu infrastruktūrai.
Valpēters stāstīja, ka 5 miljoni no šiem līdzekļiem ir rezervēti esošiem līgumiem, “par to nevar būt diskusijas”. Savukārt atlikušie aptuveni 13 miljoni eiro esot rezervēti citiem projektiem, kuru uzsākšana ir iekavējusies, piemēram, Čaka un Krasta ielu, Brasas tilta rekonstrukcijas.
Valpēters skaidroja, ka šie ir apjomīgie projekti un, ja šogad atvēlēto naudu iztērētu citām vajadzībām, piemēram, bedrīšu lāpīšanai, “nākamgad būtu jautājums, par kādu naudu īstenotu šos projektus”.
Viņš arī atzina, ka departaments nevar uzlikt brīdinājuma zīmes pie katras bedres, jo tās veidojas strauji, un to rašanos nevar prognozēt.
Viņaprāt, “autovadītāji var sevi pasargāt, zinot ielu posmus, kur bedres veidojas, un braucot tur lēnāk”
Savukārt plaši ātruma ierobežojumi bedru dēļ atkal radītu citas problēmas – kavētos sabiedriskais transports, tas radītu neērtības pasažieriem, klāstīja Valpēters.
