Pirms sešdesmit gadiem būvētā Rīgas transporta infrastruktūra ir veidota maksimāli ērta autotransportam, aizmirstot par gājējiem un velosipēdistiem. Jaunākais Valsts kontroles revīzijas ziņojums atklāj, ka par ietvēm un veloceliņiem Rīga maz domā arī mūsdienās, turklāt lielu daļu problēmu apliecina arī gandrīz 3000 rīdzinieku atsauksmes, ko revidenti saņēma izpētes gaitā. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa secina, ka Rīgas domei ir ambiciozi attīstības plāni, taču tie netiek īstenoti:
"Pamatsecinājums ir tāds, ka visas darbības nenotiek tā, kā to darītu labs un rūpīgs saimnieks. Mēs redzējām, ka šīs darbības ir neefektīvas, neekonomiskas un pārkāpj normatīvo aktu prasības.''
Revidenti ir noskaidrojuši, ka divos gados Rīgas transporta nozares attīstībai bija pieejams 441 miljons eiro, bet liela daļa naudas ir iztērēta neefektīvi. Savukārt nelietderīgi izlietoti vairāk nekā pieci miljoni eiro, bet deviņu miljonu tēriņi nav izsekojami. Ilustrējot piemēru haotiskajiem infrastruktūras sakārtošanas darbiem, Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins min Avotu ielas piemēru pašā pilsētas centrā.
"Avotu ielas stāsts ir raksturīgs ar to, ka 2015. gadā tur tika atjaunots ceļu segums un pēc tam sekojošos pāris gados vismaz piecas reizes tajos tika veikti ūdensvadu remonti, kas liecina par to, ka šāda iepriekš uzklāto ielas segumu izmaksas vairākkārt tika dubultā atjaunotas šo remontu un iepriekšējas plānu nesaskaņošanas dēļ," teica Korčagins.
Kamēr kaut kur tērējusies dubultā, daudz ko Rīgas dome arī nav darījusi vispār. Piemēram, 2017. gada investīciju plānā no Satiksmes departamenta gandrīz 50 projektiem nebija iekļauts neviens. Rīgas domei neveicas arī ar īstenoto projektu uzraudzību. Naudu tērējot dubultā, tā ielu atjaunošanas uzraudzībai algo gan sava departamenta darbiniekus, gan piesaista ekspertus no malas.
Kā spilgtu neefektīvu tēriņu piemēru Valsts kontrole min arī 2012.gadā atklāto “Park&Ride” autostāvvietu. No 2014. līdz 2017.gadam tā izmantota tieši 28 reizes jeb vidēji 0,02 reizes dienā.
Valsts kontroliere Krūmiņa akcentē, ka Rīga līdz šim problēmu atzīšanas vietā tās noliegusi. "Reakcija, kādu mēs esam sagaidījuši, ir šo faktu noliegšana, piesegšanās ar dažādām politiskām interesēm. Institūcijas vadība ir atbildīga par to, lai konkrētās institūcijas strādātu gan likumīgi, gan efektīvi. Mēs arī informāciju nosūtīsim Ģenerālprokuratūrai," teica Krūmiņa.
Rīgas mērs Nils Ušakovs no «Saskaņas» revidentiem atbild – padoto vainu nemeklēs. "Ņemot vērā to, kas ir uzrakstīts Valsts kontroles atzinumā, visa informācija, kas ir mums pieejama, neliek tālāk izvērtēt darbinieku, vai citu pašvaldības pārstāvju atbildību. Protams, Valsts kontrolei ir gan tiesības, gan pienākums, vērsties tālākajās iestādēs," pauda Ušakovs.
Ušakovs gan atzina, ka Valsts kontroles ieteikums ņems vērā. Skaidrojot neizdarības, mērs neslēpa, ka satiksmes lietām uzmanība pievērsta tikai pēdējos četrus gadus, daudz kam pietrūkst naudas, turklāt plānu īstenošanu nereti izjauc fakts, ka domes sākotnēji aplēstās izmaksas pēc konkursiem ir būtiski augušas.
Opozīcija prasa sasaukt Satiksmes un transporta lietu komitejas ārkārtas sēdi. Tāpat tuvākajā laikā sekošot rosinājums komitejas vadītājam Emīlam Jakrinam atkāpties.
