Kopumā Rīgā pašvaldības ārkārtas vēlēšanās startēja 15 politisko spēku saraksti, uz 60 vietām domē pretendēja 707 deputāta amata kandidāti.
ĪSUMĀ:
- Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās – rekordzema vēlētāju aktivitāte
- Kāda būs jaunā Rīgas domes koalīcija - sarakstu līderi iezīmē sadarbības iespējas
- Politologi: NA un JKP varētu būt labāks rezultāts par «Exit Poll»; lielākā mistērija – «Saskaņa»
- Vēlētāju aptauja: Rīgā vēlēšanās līderos «Attīstībai/Par!»/«Progresīvie» un «Saskaņa»
- Vienā Rīgas iecirknī neapzīmogotu aplokšņu dēļ par nederīgām atzīs aptuveni 300 balsis
- KNAB: Aizvadītas salīdzinoši mierīgas vēlēšanas
- Foto ieskats, kā Rīgas domes vēlēšanu rezultātus sagaida 8 lielākās partijas
Rīgas domes vēlētāju sarakstos ir reģistrēts 422 681 balsstiesīgais pilsonis. Iepriekšējā balsošanā – trešdien, ceturtdien un piektdien – Rīgas vēlēšanās savu izvēli izdarīja 19,22%. Vēlēšanās Rīgā sestdien līdz plkst. 20 kopumā bija nobalsojuši 38,57% vēlētāju.
KONTEKSTS:
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.
Taču vēlēšanas nācās atlikt Covid-19 dēļ, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.
