Minētie grozījumi ļaus Rīgas domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā Saeima pieņēma ar 52 balsīm "par".
Opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Viktors Valanis grozījumos likumā "Par pašvaldībām" aicināja iekļaut normu, kas paredzētu, ka tie stātos spēkā 2021. gada 1. jūlijā, lai noņemtu aizdomu ēnu, ka likumprojekts top speciāli Rīgas domes atlaišanai un izpildītu starptautisko organizāciju rekomendācijas. Viņa priekšlikums netika atbalstīts.
Savukārt grozījumus likumā "Par pašvaldībām" parlaments atbalstīja ar 51 balsi.
Pret minētajiem likumprojektu grozījumiem negatīvu attieksmi jau iepriekš pauda "KPV LV" deputāti. Partijas "KPV LV" pārstāvim balsojot kopā ar opozīciju, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 18. decembrī, pirms galīgā lasījuma neatbalstīja grozījumus likumos, kas paredz izmaiņas ārkārtas vēlēšanu regulējumā pašvaldības domes atlaišanas gadījumā.
Atbildīgā komisija lēmumu par atbalstu grozījumiem nepieņēma arī ceturtdien, taču Saeimas Prezidijs uzskatīja, ka balsojums par likumprojektu ir iespējams, jo komisija nav lūgusi to izslēgt no darba kārtības. Šādu soli gan kritizēja opozīcija, uzsverot, ka procedūra neparedz balsojumu bez komisijas lēmuma par virzīšanu lasījumam un ka komisija likumprojektu nav lūgusi arī iekļaut darba kārtībā.
Pēc plašām diskusijām, deputāti vienojās šo situāciju risināt ar balsojumu. Lēmumu iekļaut izskatīšanai sēdē likumprojektus saņēma 55 deputātu atbalstu.
Izmaiņas paredzēs - ja dome ir atlaista, jaunās vēlēšanās to ievēl: uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši; uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru un vēl uz četriem gadiem, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no 9 līdz 24 mēnešiem; savukārt, ja dome tiek atlaista un līdz vēlēšanām palikuši mazāk nekā 9 mēneši, nevis 15, kā šobrīd, tad jaunas domes vēlēšanas netiek organizētas un strādātu iecelti administratori.
Atbildīgā ministrija - VARAM - norādījusi, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas varētu izmaksāt aptuveni 1,6 miljonus eiro, tāpēc nebūtu lietderīgi rīkot divas vēlēšanas nosacīti īsākā laika periodā. Arī "Attīstībai/Par!" deputāts Daniels Pavļuts tribīnē stāstīja, ka svarīgi, lai paši iedzīvotāji var noteikt savus līderus, nevis lai lēmumus pieņemtu administratori. Nozīmīgi esot arī ietaupīt līdzekļus.
Asi pret pilnvaru pagarināšanu iebilda opozīcija, kura jau iepriekš paziņojusi, ka lūgs Valsts prezidentam uz diviem mēnešiem apturēt likuma izsludināšanu. Opozīcija uzskata, ka demokrātiskajai iekārtai tik būtiski likuma grozījumi tiek virzīti sasteigti, nepārdomāti un pieskaņoti konkrēti vienam gadījumam ar Rīgas domi.
KONTEKSTS:
Opozīcija iepriekš solīja Satversmes tiesā apstrīdēt ieceri ļaut vietvarām noteiktos gadījumos pēc ārkārtas vēlēšanām strādāt ilgāk, izlaižot kārtējās vēlēšanas. Pašreiz ārkārtas pašvaldību vēlēšanās ievēlētais domes sasaukums strādā līdz kārtējām vēlēšanām.
Diskusijas par pašvaldību pilnvarām saistībā ar ārkārtas vēlēšanām aktualizēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“Attīstībai/Par!”) lēmums rosināt Rīgas domes atlaišanu. Ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.
