Vecie trolejbusi - 20% no parka
„Nu redziet, šis ir vecā tipa trolejbuss. Tas ir absolūti vienkāršs, bez kādām „ekstrām”,” saka Uldis Krūmiņš, „Rīgas satiksmes” trolejbusu parka vadītājs. Izrādot trolejbusus, viņš stāsta, ka padomju laikā ražotie vismaz 20 gadus vecie trolejbusi veido aptuveni piekto daļu no kopējā skaita. Daudzi no tiem ir sarūsējuši un vairs neatbilst mūsdienu prasībām.
„Pasažieris dzīvo šodienā. Viņam ir vajadzīgs kondicionieris, zemā grīda. Protams, arī krēslu daudzums. Pasažieru ērtību ziņā šo trolejbusu salīdzināt ar jaunā tipa ir ļoti grūti. Tas ir pavisam cits serviss, pavisam cits līmenis,” norāda Krūmiņš.
No vecā padomju laikā ražotā trolejbusa dodamies lūkot jaunākus, kas konkursos iegādāti pirms dažiem gadiem un kas šobrīd veido lielāko daļu no trolejbusu parka. Tie ir daudz modernāki un mūsdienīgāki - aprīkoti ar kondicionieri, zemo grīdu, dīzeļģenetaroru un citādi piemērotāki mūsdienu pasažieru prasībām.
„Tātad šeit ir invalīdu platforma, kas izlaižas elektriski. Šeit invalīds var piesprādzēties - ja kāda straujāka bremzēšana, lai nepārvietojas. Un aizmugurē - aiz šīs sienas ir dīzeļģenerators. Es arī domāju, ka tīri vizuālais ir stingri citādāks nekā tajā, kur mēs bijām tikko,” prezentē Krūmiņš.
Savukārt jaunie 18 metrus garie jaunie trolejbusi būs par galvas tiesu pārāki par to priekšgājējiem. Tie būs ne tikai ar zemo grīdu, aprīkoti ar kondicionieri un dīzelģeneratoru, bet arī video novērošanas un pasažieru skaitīšanas un citām tehnoloģijām. Pēc to iegādes trolejbusu parkā vairs nebūs neviena padomju laikā ražota spēkrata.
Finansēs no investīciju programmas
Jaunos trolejbusus Rīgai piegādās tas pats ražotājs, kas iepriekš - „Škoda”, kas vienīgais pieteicās trolejbusu piegādes konkursā, lai gan interesentu bija vairāk nekā desmit.
„Rīgas satiksmes” vadītājs Leons Bemhens saka, ka jaunos trolejbusus piegādās pakāpeniski no jaunā gada. „Tātad piecu gadu laikā mēs saņemam un astoņu gadu laikā nomaksājam. Tie nebūs papildu tēriņi. Tātad aizvietosies tie projekti, kas jau ir izmaksāti un kas tiks izmaksāti šo astoņu gadu laikā. Investīcijām paredzētās summas ir apmēram 20% apmērā katru gadu,” saka Bemhens.
Viņš stāsta, ka līguma projekts ar Čehijas ražotāju paredz vēl papildus 38 trolejbusu iegādi, bet to nepieciešamību vērtēs laika gaitā. Viens 18 metrus garais trolejbuss izmaksās nedaudz vairāk kā 800 000 eiro. Tas ir ievērojami vairāk salīdzinājumā ar pirms dažiem gadiem pirkto 12 metrus garo trolejbusu. „Ja salīdzinām ar 12 metrus garajiem trolejbusiem, tad visiem ražotājiem 18 metrus garie trolejbusi ir vismaz par 50% dārgāki. Plus vēl papildu aprīkojums - dīzeļģeneratoru iekārta, pasažieru skaitīšana, kondicionieris, video novērošana. Mēs zinām, kāda mums ir problēma ar kabatas zagļiem,” uzsver „Rīgas satiksme” vadītājs.
Dārdzību skaidro ar ērtībām
Tomēr, kā liecina internetā pieejamā informācija par „Škodas” ražoto trolejbusu iegādi citviet, tad līdzīgos „Škodas” trolejbusu iepirkumos cena par vienu trolejbusu ir zemāka. Trolejbusu ražotāja „Škoda Electric” skaidrojumu par to, kāpēc viens trolejbuss Rīgai izmaksās tik dārgi, Latvijas Radio neizdevās iegūt. Kompānijas pārstāve rakstiskā atbildē norādīja sekojošo. „Es ļoti atvainojos, bet līgums ar Rīgu [„Rīgas satiksmi”] vēl nav noslēgts un mēs nekad nekomentējam līgumu, kas tas vēl nav parakstīts. Tāpat šobrīd ir noteikts laiks, kad rezultātus var apstrīdēt. Pēc līguma parakstīšanas mēs noteikti publicēsim paziņojumu medijiem un tad arī varēsim atbildēt uz jūsu jautājumiem,” norāda Čehijas transporta uzņēmuma pārstāve.
Viena trolejbusa cena atkarībā no uzbūves un aprīkojuma, pēc „Rīgas satiksmes” vadītāja sacītā, svārstās no 400 000 līdz 850 000 eiro. Tātad arī no Bemhena teiktā izriet, ka Rīga par vienu trolejbusu maksās samērā augstu cenu, ko maksās pasažieru ērtību labad. Šobrīd sabiedrībā vērojamo sašutumu par trolejbusu dārdzību Bemhens pielīdzināja vētrai ūdensglāzē. „Nekādā gadījumā mēs nebūsim pārmaksājuši, jo tā cena ir adekvāta tam produktam. Teikt, ka mēs varam iepirkt kaut ko mazāk komfortablu nekā pašreiz iedzīvotāji brauc - ar īsajiem gan trolejbusiem. Baidos, ka iedzīvotāji nav gatavi pāriet atpakaļ uz „Ikarusiem”,” domā Bemhens.
Apšauba tehniskos risinājumus
Tikmēr uzrunātie eksperti domā citādāk - proti, ka Rīga par trolejbusiem maksās pārāk daudz un atsevišķās pozīcijās tēriņi varēja būt mazāki.
Pirmkārt, ar dīzeļģeneratoriem varēja aprīkot vien atsevišķus trolejbusus - tik daudz, cik vēl nepieciešami līnijām, kur biežāk ir problēmas ar elektrības padevi vai kur tās ir pagarinātas. „Visu trolejbusu aprīkošana ar dīzeļģeneratoriem - šajā gadījumā tiešām ir jautājums, vai tas ir nepieciešami, jo tās izmaksas, kas ir ar šāda dīzeļmotora aprīkošanu, ir pietiekami augstas. Parasti runā par vairākiem desmitiem tūkstošu latu, ko tas var izmaksāt,” saka transporta eksperts Artūrs Caune.
Eksperti šaubas arī, vai jaunajos trolejbusos ir nepieciešamas pasažieru uzskaites iekārtas. Šobrīd šo funkciju daļēji jau pilda e-taloni, bet bezbiļetniekus jeb tā sauktos zaķus sabiedriskajā transportā uzskaita biļešu kontrolieri. Vēl uzrunātie eksperti šaubās, vai visus jaunos trolejbusos nepieciešams aprīkot ar video novērošanas ierīcēm kabatas zagļu ķeršanai. „Tas ir ļoti moderni. Šveicē un Vācijā noteikti tas tiek piemērots. Tad ir jautājums, cik bieži un kuros maršrutos. Varbūt ne visos tomēr to vajag. Zinām, protams, par kriminālo 15.maršruta trolejbusu, kur tas ir objektīvi nepieciešams, bet ne visi trolejbusi tiks izmantoti vienā maršrutā,” saka ekonomists Tālis Linkaits.
Šaubas izskan arī par to, vai visiem jaunajiem trolejbusiem vajag būt 18 metrus gariem. Jau šobrīd ne visi trolejbusu maršruti ir noslogoti, un vietām, piemēram, uz Zaķusalu, trolejbusi brauc pustukši, kur, pēc ekspertu domām, pietiktu vien ar īsākiem spēkratiem. „Katrā ziņā - to, ko var noslogot Rīgas ielās, tad ne visos maršrutos trolejbusi ir piepildīti vai pārpildīti - tas nozīmē, ka šie gari vai lielas ietilpības trolejbusi būtu nepieciešami tieši noslogotākajās līnijās,” saka Caune. „Bet visas trolejbusu līnijas mums šobrīd nav noslogotas. Līdz ar to ir jautājums, kur šie trolejbusi tiks izmantoti - vai ir plāni atvērt jaunas trolejbusu līnijas, piemēram, kāda noslogota autobusu līnijas vietā. Ja jā, tad tāds pamatojums varētu būt. Bet, ja tas ir tikai izmantot esošajās līnijās, tad šāds pamatojums būtu grūti rodams.”
Aizdomas par negodprātību
Eksperti vienprātīgi atzīst: lai arī Rīga nav bagātākā Eiropas pilsēta, tā jauno trolejbusu iegādē piegājusi ar plašu vērienu. Tiks iegādāti samērā dārgas komplektācijas trolejbusi ar dažādām ekstrām, par ko tagad netieši samaksās visi Rīgas nodokļu maksātāji. „Tas, ka trolejbusi tiek pasūtīti gandrīz divas reizes dārgāki nekā citās pilsētās, liek aizdomāties gan par to, cik mēs daudz varam atļauties tīri finansiāli, vai arī par to, vai šeit nav bijuši kādi starpniecības maksājumi vai tamlīdzīgi negodīgi darījumi,” norāda Linkaits.
Aizdomas par negodprātību dārgajā trolejbusu iepirkumā vairo līdz šim Rīgas pašvaldībā pēdējos gados atklātie korupcijas gadījumi. Viens no tiem saistīts arī ar „Rīgas satiksmi” un tā autobusu un trolejbusi iegādi. „Ja mēs atceramies „Daimler” lietu, kur bija korupcijas skandāls un kas arī pēc desmit gadiem nonāca atklātībā, nu ziniet - Bemhens un tie, kas ar viņu saistīti, arī tad strādāja „Rīgas satiksmē”. Jo šāda dārdzība iepirkumos vienmēr liek uzdot jautājumus - vai tas ir nesaimnieciskums, ja tik dārgi pērk un tādu specifikāciju pieprasa, vai arī tā ir korupcija,” norāda Rīgas domnieks Olafs Pulks.
Viņš klāsta, ka „Vienotības” Rīgas domes frakcija lūgs Valsts kontroli un arī Rīgas domes Audita revīzijas pārvaldi un Revīzijas komisiju izvērtēt tēriņu lietderību trolejbusu iepirkumā. Savukārt iespējamās koruptīvās darbības būtu jāpārbauda tiesībsargājošajām iestādēm.
Pagājušajā nedēļā „Vienotības” Rīgas domes frakcija lūgusi neskaidrības par dārgo iepirkumu skaidrot „Saskaņas centra” deputāta Vadima Baraņņika vadītajā Rīgas domes Satiksmes komitejā. Taču šis jautājums sēdē pagaidām nav iekļauts, un Latvijas Radio neizdevās noskaidrot, kāpēc šis lūgums ignorēts. Atbildīgie neatbildēja ne uz īsziņām, ne telefona zvaniem.
