ĪSUMĀ:
- Dome izsludināja konkursu uz izpilddirektora amatu.
- Amats ir nozīmīgs – izpilddirektors ir kapitāldaļu turētājs 13 Rīgas uzņēmumos.
- LTV: Viena no kandidātēm uz 3. kārtu – mēra partijas biedre Signe Grūbe.
- Ropažu izpilddirektore Grūbe: Dalība konkursā nav saistīta ar partiju.
- Rīgas mērs apgalvo – nominācijas komisijas darbs esot maksimāli neitrāls.
- Politologs Kalniņš: vispirms jāvērtē kompetence, nevis politiskā piederība.
- Kandidātu intervēšanu un vērtēšanu komisija turpinās vēl aptuveni 2 mēnešus.
- Tikmēr Juridiskās pārvaldes priekšnieks pārcelts uz Pilsētas attīstības departamentu.
- Mērs vēl nav izlēmis, vai uz galvenā jurista vietu organizēt konkursu.
Cilvēks, kurš iegūs domes izpilddirektora kabineta atslēgas, kļūs par vienu no ietekmīgākajām personām galvaspilsētas dzīvē. Pilsētas izpilddirektors ir daļu turētājs 13 Rīgas domei piederošajās kapitālsabiedrībās.
Tādēļ pašvaldība cenšas, lai konkurss uz vakanto izpilddirektora vietu būtu pēc iespējas objektīvāks – veikta tirgus izpēte, piesaistīta personālvadības kompānija, izveidota nominācijas komisija, konkurss sadalīts trijās kārtās.
Konkursā uz izpilddirektora vakanci janvāra sākumā startēja 37 pretendenti. Vispirms personāla kompānija atlasīja 10 piemērotākos, kuri šomēnes tiks aicināti uz otro kārtu – intervijām ar īpaši izveidotu nominācijas komisiju.
Nominācijas komisiju vada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, tajā darbojas Valsts administrācijas skolas direktore Agita Kalviņa, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas padomes loceklis Juris Lapše, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, Rīgas domes Personāla nodaļas vadītāja Rita Logina un politologs Valts Kalniņš.
Pretendenti, kuri intervijā iegūs visvairāk punktus, tiks virzīti trešajai kārtai. Tajā padziļināti vērtēs reputāciju, atsauksmes un kompetences. Pēc tam komisija vienu vai vairākus labākos ieteiks mēram un galu galā par apstiprināšanu amatā lems dome.
Latvijas Televīzijai no neoficiāliem avotiem zināmi vairāki pretendenti, kuri turpina cīņu par izpilddirektora amatu. Kā viena no spēcīgākajām tiek minēta pašreizējā Ropažu novada izpilddirektore Signe Grūbe.
Viņai ir liela pieredze pašvaldības darbā. Turklāt viņa ir Rīgas mēra Mārtiņa Staķa partijas biedre no kustības “Par” rindām, arī šīs partijas Ropažu nodaļas vadītāja.
Grūbe telefonsarunā apstiprināja, ka startē šajā konkursā. Taču uzsvēra, ka meklēt jaunu darbu izlēmusi pati, jo pašvaldību reformas rezultātā pēc šovasar gaidāmajām vēlēšanām Ropažu novads būtiski mainīsies. Dalība konkursa neesot nekādā veidā saistīta ar “Kustību “Par”” un no sava partijas biedra Mārtiņa Staķa nekādas priekšrocības viņa neesot saņēmusi.
Arī Rīgas mērs apgalvo – nominācijas komisijas darbs esot maksimāli neitrāls.
“Šeit nedrīkst būt favorītisma. Mēs visu mērīsim pēc noteiktas vērtējumu tabulas, kur katram vērtējumam ir noteikts punktu skaits, un tas, kurš iegūs lielāko punktu skaitu, pēc tam tiks virzīts tālāk,” uzsvēra Staķis.
“Ja kāds no kandidātiem būs kādas partijas biedrs un tiks finālā, es noteikti aicinātu šo cilvēku iesaldēt kā minimums savu darbību partijā.
Bet nevienu cilvēku nedrīkst sodīt tādēļ, ka viņš kādā brīdī bijis politiski aktīvs,” piebilda mērs.
Kā neatkarīgais novērotājs konkursa komisijā darbojas arī korupcijas pētnieks Valts Kalniņš. Viņš uzsvēra – likums neliedz partiju biedriem kandidēt uz izpilddirektora amatu, taču būtiski, lai vispirms tiktu vērtēta kandidāta kompetence, nevis politiskā piederība.
“Es domāju – šis atvērtais konkurss un komisija, kur piedalās dažādi cilvēki ar dažādiem skatījumiem no dažādām institūcijām un arī profesionāla personāla atlases kompānija nodrošina to, lai tādi politiskās ietekmes riski tiktu atsvērti, līdzsvaroti ar profesionālo vērtējumu,” sacīja Kalniņš.
Lai izvairītos no interešu konflikta, konkursa nolikums ļauj komisijas locekļiem nevērtēt kandidātus, ja to liedz kādi privāti apstākļi (piemēram, kandidāts ir labi pazīstams). Staķis šo iespēju esot izmantojis un atstatījis sevi no viena kandidāta vērtēšanas. Mērs neatklāja kura tieši, lai saglabātu konkursa dalībnieku anonimitāti.
Kandidātu intervēšanu un vērtēšanu komisija turpinās vēl aptuveni divus mēnešus, tādēļ jaunā izpilddirektora apstiprināšana domes sēdē gaidāma ātrākais marta beigās, aprīļa sākumā.
Tikmēr Rīgas domei, iespējams, būs jāmeklē arī jauns galvenais jurists, jo ilggadējais pašvaldības Juridiskās pārvaldes priekšnieks Jānis Liepiņš pārcelts uz Pilsētas attīstības departamentu, lai vadītu saimniecisko daļu. Kamēr tiks izlemts, vai rīkot konkursu, galvenā jurista pienākumus pildīs Administratīvā procesa un iekšējās kontroles nodaļas vadītāja Natālija Bulgakova.
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis “Panorāmai” sacīja, ka kadru rotācija un “jaunas asinis” ir nepieciešamas pilsētas pārvaldei, turklāt Liepiņš esot gatavs pieņemt jaunus izaicinājumus. Pret pieredzējušo Rīgas domes Juridiskās pārvaldes vadītāju, kas savā amatā pārdzīvojis jau vairākus mērus, tika uzsākta disciplinārlieta par kavēšanos atsaukt prasību no 35 iepriekšējā sasaukuma deputātiem piedzīt 12 000 zaudējumus par nelikumīgu domes lēmumu aizliegt aizvērt spēļu zāli. Par to Liepiņš tika sodīts ar rājienu. Rīgas domes priekšsēdētājs vēl nav izlēmis, vai uz galvenā jurista vietu organizēt konkursu.
