Gints Kauniste ir Ķengaraga iedzīvotājs, kurš nav vienaldzīgs ne tikai pret savas mājas, bet visa mikrorajona pagalmu kārtību. Lielgabarīta atkritumu kaudzes pie atkritumu konteineriem ir nezūdoša parādība, tādēļ Gints ir gan regulārs viesis "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) iecirknī, gan raksta Mājokļu un vides departamentam, gan komunicē ar Rīgas domes deputātiem. Nekas nemainās.
"Viens ir kaudze. Bet arī tā nekārtība apkārt. Nu, sakārtojiet skaisti, pat ja nav izvākts. Tas nav, tas neko nemaina. Es nāku, es piesakos uz pieņemšanu. Un viss no jauna," stāstīja Kauniste.
Lielākais galvaspilsētas namu apsaimniekotājs – "Rīgas namu pārvaldnieks"– uzsvēra, ka lielgabarīta atkritumu izvešana ir katra iedzīvotāja individuāla atbildība.
"Tad, kad viņam uzrodas šādi atkritumi, būtu korekti pret saviem kaimiņiem pieteikt šo izvešanu, ko var izdarīt pie pārvaldnieka vai pie uzņēmuma, kas sniedz šādu pakalpojumu. Pēc noteikumiem mums šie atkritumi vienalga ir jāutilizē, un tad šīs izmaksas par viena kaimiņa vai dažu kaimiņu atkritumiem tiek piestādītas visai mājai," stāstīja RNP pārstāve Una Grenevica.
Skaidrs, ka ir gluži vai neiespējami pieķert pie rokas tos iedzīvotājus, kas vienkārši noliek vecos krēslus, dīvānus vai tualetes podus pie atkritumu konteineriem.
"Protams, ka uzreiz ir reaģēts un pieteikta atkritumu izvešana. Vidēji tas nenotiks gluži tajā paša dienā, bet tuvākajās darba dienās noteikti. Līdz nedēļai tas ir absolūts maksimums pēc reģistrēta pieteikuma saņemšanas. Mums ir jāreaģē ļoti ātri, jo mums jārēķinās ar to, ka var uzlikt soda naudu," sacīja Grenevica.
Tomēr izklausās mazliet neticami – ja jau RNP un citi apsaimniekotāji būtu ļoti ieinteresēti pēc iespējas ātrāk izvest lielgabarīta atkritumus, vai tiešām "4. studija" īsā laika sprīdī piefiksētu tik daudz neglīto skatu vairākos iekšpagalmos pēc kārtas?
Pašvaldības policijā nevarēja uzrādīt statistiku, cik sodu uzlikts tieši par lielgabarīta atkritumu neizvešanu. Taču administratīvā atbildība un naudas sods ir no 70 līdz 1000 eiro.
"Mēs nevaram zināt, kā katrā pagalmā, dzīvojamo māju masīvā tiek organizēta atkritumu savākšana. Līdz ar to mēs nebraukājam pa pagalmiem un nemeklējam pagalmā novietotus dīvānus vai kā tamlīdzīgi. Iespējams, tam dīvānam tajā dienā tur ir jābūt. Arī tā tas var būt. Ir svarīga iedzīvotāju iesaiste, kas paziņo par pārkāpumu, tad mēs reaģējam," teica Rīgas pašvaldības pārstāvis Toms Sadovskis.
Jautājums par lielgabarīta atkritumiem, kas krājas pie atkritumu konteineriem, esot aktualizējies tieši pēdējos gados, apgalvoja Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā.
"Māju apsaimniekotājam kas būtu jādara – jāinformē iedzīvotāji par konkrētiem datumiem, kad notiek lielgabarīta atkritumu izvešana, jāaicina iedzīvotāji iepriekšējā vakarā vai tajā pašā dienā šos atkritumus iznest," sacīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieka amata pienākumu izpildītājs Gints Brunovskis. "Mums ir valsts atkritumu apsaimiekošanas plāns, kur arī ir nepieciešams veidot šāda veida centru, kur vispirms nonāk otrreizēji izmantojamās lietas un tad tikai ceļo uz Getliņiem vai citu poligonu Latvijā. Līdz ar to šis viss jāskatās kompleksi."
Tikmēr Gints Kauniste uzskata, la pietiktu ar to, ja katrs darītu savu darbu. "Pietrūkst saimnieka sajūtas. Es noīrētu busiņu, aizvestu uz Getliņiem un viss. Savā mājā šo es izdarītu. Šeit ir apsaimniekotājs un "Clean R", un visas inspekcijas un domes, kam ir resursi, kam nav jāīrē busiņi, bet kas pieļauj, ka Ķengarags izskatās pēc miskastes."
