“Rīgas namu pārvaldnieka” fiktīvo darbinieku lieta
14 apsūdzētie
Laiks: no 2014.gada marta līdz 2015.gada aprīlim
Izkrāptā summa: 193 771 EUR
Krimināllikuma panti:
- krāpšana,
- dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana,
- valsts amatpersonas bezdarbība,
- dokumentu viltošana.
Pēc Valsts kontroles revīzijas “Rīgas namu pārvaldniekā” Valsts policija 2015. gada rudenī sāka izmeklēšanu par, iespējams, fiktīvi nodarbinātiem darbiniekiem. Sākotnējās aizdomas bijušas vien par krāpšanu, tomēr jau prokuratūrā secināts, ka atbildība būtu jāprasa arī no amatpersonām. Tagad lietā ir gan vairāk apsūdzēto personu, gan plašāks iespējamo nodarījumu klāsts.
Kopumā gada laikā 12 darbinieku algām izkrāpti vairāk nekā 193 tūkstoši eiro
– lielākoties apsūdzētie saņēma 17 līdz 19 tūkstošus eiro.
Tikai šogad apsūdzība ir celta bijušajai “Rīgas namu pārvaldnieka” valdes loceklei Ingai Bulgarinai.
Prokuratūra uzskata, ka viņa ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli un organizēja noziedzīgo nodarījumu – tieši Bulgarina esot uzdevusi izveidot fiktīvās štata vietas Attīstības projektu nodaļā.
“Rīgas namu pārvaldnieka” fiktīvo darbinieku lietā apsūdzētie:
- Inga Bulgarina, bijusī RNP valdes locekle
- Agnis Kalnkaziņš, bijušais RNP Attīstības projektu nodaļas vadītājs
- Svetlana Savicka, bijusī Rīgas domes deputāte (“Saskaņa”)
- Aleksandra Klementjeva, “Saskaņas” Rīgas domes deputāta Jefimija Klementjeva sieva
- Žanna Pankratova, bijušā “Saskaņas” Rīgas domes deputāta Ruslana Pankratova sieva
- Mārtiņš Točs, bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) toreizējā preses sekretāra Sandra Toča dēls
- Ivans Staļnojs, pēc aiziešanas no RNP nodrošināja sociālo tīklu saturu “Rīgas satiksmei”
Zinta Žugra, Almants Saliņš, Ineta Ozola, Dmitrijs Andrejevs, Gvido Bergs, Sergejs Janučkovskis, Jurijs Titovs
“Šī amatpersona deva norādījumus, virzīja attiecīgus dokumentus, lai valde nobalsotu par šādu štata vietu izveidošanu. Tas arī tika izdarīts. Tālāk tika doti norādījumi aicināt konkrētas personas it kā uz darba interviju un gatavot faktiski darba līgumus ar šīm personām. Un šīs personas, kas ir arī apsūdzētas lietā, nebrīnījās par šādu uzaicinājumu un arī šo iespēju tikt nodarbinātas izmantoja, zinot jau pirms tam, ka viņām nekas nebūs jādara,” uzskata Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.
Savukārt Attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš prokuratūras ieskatā zinājis, ka darbinieki faktiski savus darba pienākumus neveic, taču neko neiesāka, turklāt sniedza “Rīgas namu pārvaldnieka” Personāla vadības nodaļā viltotas darba laika uzskaites tabulas.
Sarunā ar Latvijas Televīziju Kalnkaziņš savu vainu turpina noliegt: “Nu, viņi pārmet to, ka tie cilvēki it kā nav strādājuši. Bet kā viņi nav strādājuši, ja es viņiem esmu devis darbu? Nu, es jau katru dienu nebraucu pie viņiem, bet darbu es viņiem esmu devis.”
Pārējās 12 personas apsūdzētas par krāpšanu – darba algas saņemšanu ar viltu. Starp viņiem ir arī tie, kurus savulaik jau nosauca raidījums “De facto”:
- bijusī “Saskaņas” domniece Svetlana Savicka;
- toreizējo Rīgas domes “Saskaņas” frakcijas deputātu dzīvesbiedres Aleksandra Klementjeva un Žanna Pankratova;
- bijušā Rīgas mēra un “Saskaņas” līdera Nila Ušakova tālaika preses sekretāra dēls Mārtiņš Točs;
- vairākos skandālos iesaistītais Ivans Staļnojs.
Septiņiem pārējiem apsūdzētajiem saikne ar Rīgas domes valdošo partiju vismaz pagaidām nav zināma.
Jāpiebilst, ka
abas apsūdzētās amatpersonas arī pēc aiziešanas no “Rīgas namu pārvaldnieka” strādāja Rīgas domes struktūrās.
Bulgarina pēc piecu gadu darba uzņēmumu atstāja 2017. gada rudenī, taču uz īsu brīdi atgriezās valdē pagājušā gada maijā, bet amatu atstāja, jo tika izvēlēta par Rīgas brīvostas meitasuzņēmuma “Rīgas brīvostas flote” valdes locekli. Šo amatu Bulgarina atstāja pirms mēneša.
Savukārt Kalnkaziņu neilgi pēc “Rīgas namu pārvaldnieka” vadības lēmuma likvidēt Attīstības projektu nodaļu toreizējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks iecēla “Rīgas ūdens” valdē. Šai amatā viņš ir joprojām. Kalnkaziņš ir Amerika vadītās partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs, tāpat kā tagadējais Rīgas mērs Dainis Turlais.
Turlais tieši neatbild, vai apsūdzētām personām ir vieta pašvaldības uzņēmuma valdē: “Tik straujas reakcijas nav raksturīgas man, ka nepadomājot uzreiz dot kaut kādu atbildi. Tas ir jāizvērtē, un, protams, ja cilvēks vienā uzņēmumā ir pamatoti turēts aizdomās vai pret viņu ir izvirzītas kaut kādas apsūdzības, un tās ir pamatotas, tad acīmredzot nu jālemj arī ir par viņa tālāko vietu, atbildību un viņa darbu.”
Par cita veida atbildību “Rīgas namu pārvaldnieka” lietā nu lems tiesa, un prokuratūra ir noskaņota kareivīgi. “Es uzskatu, ka šeit ir visnotaļ reāla iespēja, ka sods tiks pieprasīts no prokuratūras puses reālas brīvības atņemšanas veidā, it sevišķi tas attiecas uz valsts amatpersonām,” atklāja prokurors Meisters.
Prokuratūra ir aicinājusi Rīgas domei pieteikties procesā kā cietušajai, kas vēl nav izdarīts.
Ja pašvaldība tā arī nereaģēs, “Rīgas namu pārvaldniekam” nodarītā kaitējuma kompensāciju varēs pieteikt pati prokuratūra.
